Cik bieži tev sanācis dzirdēt cilvēkus uz kādu nebūšanu vai citu uzvedību reaģējam ar frāzi "vai tik nav pilnmēness"? Nereti pat cilvēki, kuri ikdienā ar astroloģiju un citiem ezotēriskiem uzskatiem nav uz "tu", mēdz piesaukt "pilnmēness efektu". Daļa droši vien to pasaka tāpat vien, bet daļa – aizvien glabā sen iesakņojušos uzskatu, ka Mēness fāzēm ir būtiska ietekme ne tikai uz cilvēku uzvedību, bet pat to, cik labi tev augs mati. Ko par šo saka dati un statistika – to mums podkāsta "Zinātne vai muļķības 9. epizodē" palīdz skaidrot dezinformācijas pētnieks un zinātniskā skepticisma biedrības "SkeptiCafe" pārstāvis Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.
Ja varētu šķist, ka pilnmēness piesaukšana ir vien frāze, ko šad tad nevērīgi izmetam, tā nebūt nav – ne viens vien dzīvē lēmumus pieņem, balstoties uz to, kāda šobrīd Mēness fāze, turklāt šeit nav runa tikai par to, vai matus labāk griezt un tomātus stādīt augošā vai dilstošā mēnesī. Tā, piemēram, pat policija šur tur savu darba ikdienu ir pakārtojusi atbilstoši Mēness fāzei. BBC 2007. gadā vēstīja, ka Saseksā, Lielbritānijā, policija pilnmēness periodos vasarā patruļās sūtīja vairāk likumsargu, apgalvojot – "mūsu veiktā izpēte uzrāda korelāciju starp vardarbīgu incidentu skaitu un pilnmēnesi". Nav izslēgts, ka droši vien arī kādā ambulancē pilnmēness naktī norīkots papildu dežurants. Taču – vai šim pieņēmumam tiešām pamats?
Dati neuzrāda korelāciju, kur nu vēl cēloņsakarību
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
