Triki ātrai atskurbšanai, 'ibītis' un ogle pret paģirām – zinātne vai muļķības?  (40)

Nereti dzirdēts, ka nākamajā rītā lielākas problēmas ar pašsajūtu sagaida tad, ja iepriekšējā vakarā "bākā" taisīts kokteilis, proti, jaukti dažādu stiprumu un tipu alkoholiskie dzērieni – dzerts gan alus, gan varbūt vīns, gan degvīns vai viskijs. Taču, ja ballītē "pieturoties" pie viena veida grādīgā, nākamajā rītā nebūšot tik slikti. Kā tur īsti ir?

"Tas būs ļoti individuāli. Būs cilvēki, kuri teiks – man nav nekādas starpības, vai es dzeru viena veida alkoholu vai jaucu visu kopā. Tur ir ārkārtīgi daudz faktoru, kas to nosaka. Sākot no tā, cik iepriekš bijām ūdeni lietojuši, cik bijām paēduši, cik esam izgulējušies, kādā garastāvoklī mēs esam un tā tālāk. Sāksim ar to, ka līdz galam nevienam nav skaidras definīcijas, kas ir paģiras. It kā ir skaidri tie kopīgie principi, kas to mazāk vai vairāk ietekmē, bet, lai skaidri pateiktu un prastu skaidri nodefinēt, ka paģiras ir tikai tas un nekas vairāk, tā diemžēl nav. Līdz ar to katram šīs tolerances spējas ir dažādas. Viens, kurš ir kārtīgi paēdis, labi izgulējies un iepriekšējā vakarā kaut ko maisījis kopā, nākamajā rītā var justies tīri braši, bet cits, kurš dzēris tikai vienu marku, tāpat jutīsies slikti," klāsta toksikologs Stašinskis.

Kuzņecova uzsver, ka tas ir atkarīgs arī no katra cilvēka tolerances. "Vispār jāsāk ar to, kādēļ jūs vispār tagad vēlaties kaut ko palietot? Ja jūs man sakāt, ka tās ir tradīcijas, tad, iespējams, agrāk alkohola lietošana šajās tradīcijās nemaz nebija tik populāra, kā tas ir šobrīd. Šobrīd alkohols ir ļoti pieejams, un problēma ir aktualizējusies. Jaucam vai nejaucam dzērienus – es alkoholu vispār ieteiktu nelietot," iesaka narkoloģe.

Stašinskis gan nav tik strikts un norāda – ir daudz lietu, kas īsti līdz galam nav labas. Pats būtiskākais – visā, ko mēs darām, ieturēt mērenību, tāpat arī ar alkohola lietošanu. "Te, protams, jautājums, kas nu kuram ir tā robeža un mērenības sajūta. Par to var stingri diskutēt."

Ir arī dzirdēts, ka svarīga esot secība. Proti, ja nolemts lietot alkoholu, jāsāk ar alu un citiem dzērieniem, kur alkohola saturs ir salīdzinoši mazs, un tad, ja galdā parādās stiprie un "vakars ir iegriezies", pāriet uz tiem, bet ne otrādi – sākt ar stiprajiem un tad pāriet uz vieglākām dzirām.
Lieta tāda, ka "vieglāki" alkoholiskie dzērieni, tātad arī alus, organismā uzsūksies ātrāk. Tomēr pats būtiskākais – mūsu organismā uzsūcas lielākā daļa uzņemtā alkohola, parasti vairāk nekā 90 procenti.

"Pavisam neliela daļa, vien 5–10 procenti, izvadās neizmainītā veidā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir alkohols no alus, no degvīna, no dzirkstošā vīna, viss noārdās ar konstantu ātrumu atbilstoši tam, cik mums ir šie fermenti aknās un kā aknas darbojas. Alkohola noārdīšanās ātrums, rupji rēķinot, ir 0,15–0,2 promiles stundā, eiropietim, ap 70 kilogramus smagam cilvēkam. Te sākās jau matemātika – nav tā, ka ar vieglo aliņu ātrāk būsi skaidrs, jo tam nosaukumā ir "viegls"," norāda Stašinskis.

"Jūs jau esat paspējis uzņemt daudz alkohola, un stiprais alkohols vēl nav paspējis uzsūkties – tas vēl ir kuņģī, zarnās un turpina uzsūkties. Ja brīdī, kad "nokritāt", jums bija 2,5 promiles, tad nokļūstot slimnīcā jau var būt piecas promiles. No otras puses, ja jūs esat iedzēruši sākumā stingro, iepriekš sagatavojoties, kārtīgi paēdot un tā tālāk, tas uzreiz neuzsūcas. Notiek zināma aizkavēšanās. Gaidu, gaidu – efekta nav. Tāpēc iedzeru vienu šotiņu, otru, nekā nav. Ierāvu aliņu… un vienā brīdī alkohols pēkšņi tik daudz, un viss strauji uzsūcas. Uz to var ļoti dažādi skatīties, un tomēr teikšu – nav svarīgi ko un kādā secībā mēs dzeram. Svarīgi ievērot mērenību," papildina Stašinskis un aicina izbaudīt pasākumu, iepriekš nosakot sev robežas, piemēram, piecu stundu laikā divus "aliņus". "Baudām pasākumu, nepārvēršam to par prastiem piedzeršanās un atmošanās svētkiem."

Ja kāds, griežot šašliku svētku galdam, iešņāpis pirkstā vai kā citādi satraumējies un ticis pie brūcēm, vakarā drīkst baudīt rūgstošus dzērienus – alu, tostarp nepasterizētu un nefiltrētu?
"Sāksim ar to, ka alkohola reibumā traumatisms pieaug. Tur nav ko liegties. Ja jautājums ir, vai iegriežot pirkstā, pēc tam var dzert alu? Domāju, ka tā viena glāze alus radikāli to pirksta dzīšanas procesu neietekmēs. Protams, ja cilvēks sāk lietot alu un nespēj pārtraukt, un tas ievelkas ilgstoši, tad tur jau problēmas būs ne ar nedzīstošo pirkstu, bet ar alkohola lietošanu. Es negribētu teikt, ka tagad no tās vienas glāzes alus pirksts nedzīs.

Frāzi "alus vēders" droši vien būs dzirdējis katrs. Vai tiešām, dzerot alu, iespējams tikt pie liekā svara?

"Sen atpakaļ biju Turcijā, un tur viens no ekskursiju vadītājiem teica, ka vīrietis bez vēdera ir tas pats, kas māja bez balkona. Ir arguments, kāpēc tādam ir jābūt un viss. Taču nopietni – tur ir pavisam primitīvi. It īpaši, ja runājam par alu. Alus ir rūgtviela, pēc garšas rūgts. Lai mēs veicinātu apetīti, lietojam rūgtvielas, tās pašas vērmeles un visu ko citu. Tad, kad ir šis rūgtums, sākam našķoties, kaut ko papildus ņemam un apēdam. Protams, es jau neko… tikai tur bija tas treknāks, tur vēl tas, un finālā pēc gada skatos – bikses vairs neder," bilst Stašinskis.

Kuzņecova piebalso, ka arī pašā alū ir cukurs un pietiekami daudz kaloriju. "Arī sievietes ar saslimšanu – alkohola atkarību – uzsākot ārstēšanu, nereti ir ar plus 30 kilogramiem liekā svara. Nelietojot alkoholu, to svaru var dabūt nost. Liekais svars bieži ir kā komplikācija saslimšanai ar alkoholismu."

Tāpēc – jā, pārmērīga alkohola lietošana dažādos aspektos var veicināt lieko svaru.

Galēji smagos gadījumos gan var būt arī tā, ka cilvēkiem apetīte tiek nomākta un pat otrajā rītā ēst negribas, bet vienīgā doma ir tikai par nākamo devu grādīgā. "Tad, kad apetīte tiek nomākta, mēs vairs neuzņemam nepieciešamo. Šai pašai alkohola dehidrogenāzei (enzīms, kas noārda alkoholu) no kaut kā ir jāveidojas. Lai jebkuru fermentu mūsu organismā veidotu, vajadzīgi gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan tauki, gan mikroelementi un makroelementi. Ja neēdam, tad nav no kā tam veidoties. Nav alkohola dehitrogenāzes, kas to alkoholu noārda. Tad cilvēks apreibst no nelielāka alkohola daudzuma un organismā alkohols ir pat ilgstošāk. Tā gan jau ir galēja situācija," bilst Stašinskis.

Ja nu tomēr iepriekšējā vakarā sanācis pāršaut pār strīpu, vai ir kāds veids, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas paģiru rītā? Ir dzirdēts, ka pirms miega uzreiz jāiedzer vai nu "Ibumetīns", vai aktīvētā ogle, bet vēl pirms alkohola lietošanas daži ne tikai kārtīgi paēdot, bet pat iedzerot nedaudz eļļas vai jēlu olu.

"Par eļļas dzeršanu – tas no nekā nepasargā. Tā eļļa ir kā barjera starp alkoholu un kuņģa sieniņām, zarnu sieniņām. Bet zarnu trakts mums, rupji rēķinot, ir 10 metrus garš. Tā eļļa pārkāj tikai sākumposmu. Jebkurā gadījumā viss alkohols uzsūksies. Eļļa aizkavē uzsūkšanos, bet uzsūkšanās notiks.

Ražojot alkoholu, to reizēm speciāli laiž caur ogles filtriem, lai piesaistītu fūzeļus un dažādas citas vielas. Ja jau pie ogles saistītos alkohols, mums galā pēc šiem filtriem būtu sula," bilst Stašinskis.

Arī Kuzņecova piekrīt – ja no dažādu "tautas metožu" lietošanas cilvēks pašiedvesmojas un viņam liekas, ka tā ir labāk, tad tas nekaitēs. "Varbūt tam nav stingra pamatojuma, taču, ja cilvēkam emocionāli kļūst labāk, to var darīt."

Tiesa, arī te ar mēru. Ja pirms miega iedzersi vienu vai divas "Ibumetīna" tabletītes, tad nekāda liela skāde nebūs. "Ja runa ir jau par tāfelīti, tad atkal būs problēmas no paša "Ibumetīna"," brīdina Stašinskis.

Rezumējot – katram savas metodes, kas palīdz pašiedvesmoties un padarīt nākamo rītu mazāk nepatīkamu. Taču tīri fizioloģiski "ātrāk" izdzīt alkoholu no organisma nav iespējams.

"Alkohols, neatkarīgi no tā, ko esam ēduši un cik esam dzēruši, noārdās ar konstantu ātrumu. Ja man liekas, ka iedzeršu trīs litrus ūdens, tas veicinās urīna izdali, bet neveicinās alkohola noārdīšanos. Tas noārdās aknās, un aknas darbojas kā autiņš ar kruīza kontroli – tas ir uzņēmis vienu ātrumu un tā arī brauc. Vienalga, vai tur ir bedres, tikko uzliets asfalts vai meža ceļš. Tas brauc vienā ātrumā, un tā arī darbojas aknas," norāda toksikologs Stašinskis.

Vairāk par to, vai iespējams sasildīties, dzerot alkoholu un citiem nereti izskanējušiem priekšstatiem par grādīgajiem – podkāsta "Zinātne vai muļķības" 10. epizodē, kas klausāma "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Vēlam nolīgot droši un ņemt vērā speciālistu padomus par mērenību!