Vīrietis, kurš pirms aptuveni 5000 gadiem mira no mēra, dzīvojis mūsdienu Latvijas teritorijā, vēsta pētījums, kas publicēts zinātniskajā izdevumā "Cell Reports". Viņš inficējies ar senāko mums līdz šim zināmo mēra celmu.
"Līdz šim brīdim tas ir senākais droši identificētais mēra upuris, kāds ir mūsu rīcībā," izdevumam BBC skaidro Ķīles Universitātes pētnieks doktors Bens Krause-Kjora.
Vīrieša mirstīgās atliekas atrastas neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta apbedījumā pie Salacas upes. Zinātniekiem izdevās sekvencēt DNS paraugus no mirušā kauliem un zobiem, kā arī veikt testus, lai noskaidrotu, vai kaulos nav vīrusu un baktēriju atstātas pēdas.
BBC vēsta, ka pētnieki bijuši visai pārsteigti secinot, ka vienam no apbedījumā atrastajiem medniekiem-vācējiem, pēc visa spriežot, ap 20-30 gadus vecam vīrietim, kaulos atrasts mēri izraisošās baktērijas Yersinia pestis celma paliekas, turklāt nu šis ir senākais mums zināmais Yersinia pestis celms.
"Visticamāk, viņam iekoda kāds grauzējs, no kā arī notika inficēšanās, un vīrietis mira dažas dienas vai varbūt nedēļu vēlāk no septiskā šoka," uzskata Krauze-Kjora.
Pētnieki uzskata, ka senais mēra izraisošās baktērijas celms varētu būt radies jau pirms aptuveni 7000 gadiem, kad Eiropas centrālajā daļā aizvien vairāk sāka izplatīties lauksaimniecības dzīvesveids. Sākotnēji baktērija cilvēkus inficējusi sporādiski – šādos izolētos gadījumos, kad kāds dzīvnieks sakodis cilvēku, taču nav izraisījusi lielus uzliesmojumus. Tomēr laika gaitā Yersinia pestis adaptējusies arī pārnesei no cilvēka uz cilvēku, ne tikai no dzīvnieka uz cilvēku.
Mēris, saukts arī par melno nāvi, 14. gadsimtā plosījās visā Eiropā, pēc dažādām aplēsēm vairāku uzliesmojumu laikā nogalinot no trešdaļas līdz pat pusei Eiropas iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
