"Šis ir grūts laiks visiem, pandēmija ir ieilgusi, un vēljoprojām esam ierobežoti izvēlēs un iespējās. Mūsu ikdiena ir būtiski mainījusies, cik ilgi vēl tā – nezinām. Ārsti zvana trauksmes zvanus par cilvēku emocionālo veselību, bet vai tiešām viss ir tik slikti, kā šķiet?" tēmu ieskicē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inguna Potetinova, kura kopā ar kolēģi Vinetu Romāni vada raidierakstu. Ko darīt, ja ir krīze un neredzam izeju no tās? Vai cilvēka dzīves uztveri nosaka medicīniski faktori, iedzimts temperaments, tradīcijas vai vēsturiski notikumi? Kam jānotiek, lai mēs kļūtu atvērtāka un priecīgāka nācija, un vai tiešām esam bāreņu tauta? Miksons un Žabicka podkāstā šos jautājumus apskatīs katrs no savas jomas skatu punkta.
"Iemācītā bezpalīdzība ir paaudžu paaudzēs iemācītā reakcija uz krīzi. Reizēm cilvēkiem ir pārliecība, ka viņi jau tādi nedroši un neizlēmīgi piedzimuši. Var iedzimt nosliece uz konkrētu temperamentu, bet tas, kā izmantosim šo temperamentu, ir iemācīts," uzsver Miksons. "Šobrīd ierobežojumu dēļ varam justies bezpalīdzīgi, bet situāciju mēs nevaram ietekmēt. Uz īsu brīdi tā varam justies, bet tad ir jāmaina domāšana, ir jāpielāgojas. Šī krīze izgaismo arī mūsu katra iepriekšējās neatrisinātās problēmas. Tagad ir brīdis, kad varam paraudzīties uz savu dzīvi citām acīm, izvērtēt, kā mēs dzīvojam un vai nav pienācis laiks kaut ko mainīt."