Vērienīgā pētījumā identificēta gēna GPR75 variācija, kas korelē ar būtiski mazāku ķermeņa masu un aptaukošanās risku. Tikai pārlieku sapriecāties nevajag – šis specifiskais GPR75 variants ir ļoti rets un sastopams tikai vienā no 2500 cilvēkiem, liecina zinātniskajā žurnālā "Science" publicētais pētījums.
Lai nonāktu pie slēdziena, ka tieši šī konkrētā GPR75 (G protein-coupled receptor 75) mutācija ir saistīta ar mazāku liekā svara risku, zinātnieki no Djūka Universitātes Medicīnas centra (ASV), Oksfordas Universitātes (LIelbritānija), Lundas Universitātes (Zviedrija) un vairākām citām universitātēm Eiropā, ASV un Meksikā lika lietā salīdzinoši jaunu DNS sekvenēšanas metodi – eksoma sekvenēšanu. Eksoma sekvenēšana, tā vietā, lai nolasītu visu genomu, tiek "mērķēta" tikai uz proteīnus kodējošajām genoma daļām, kas ir vien aptuveni 1-2% no visa genoma. Šo metodi plaši pielieto diagnostikā. Zinātnieki pētījuma ietvaros veica eksomu sekvenēšanu paraugiem no iespaidīga skaita cilvēku – vairāk nekā 645 tūkstošiem.
Pētnieku komanda identificēja 16 gēnus, kas ir saistīti gan ar eksonu mutācijām, gan ķermeņa masu. Četri no šiem jau bija identificēti iepriekš veiktos pētījumos par svara pieauguma ģenētiskajiem cēloņiem un saistīti ar cilvēka apetīti. No visām identificētajām mutācijām tieši variācijām gēnā GPR75 bija vislielākā korelācija ar cilvēka ķermeņa masas indeksu. Cilvēki, kuriem trūka vienas GPR75 kopijas, vidēji svēra par 5,3 kilogramiem mazāk.
Lai tālāk izzinātu šo saistību, tika veikti arī laboratoriski eksperimenti ar pelēm. Tās peles, kurām drūka vienas GPR75 kopijas, vidēji pieņēmās svarā par 25% mazāk, bet tās, kurām trūka abas šī gēna kopijas, pat par 44% mazāk.
Pagaidām gan zinātnieki vēl nevar izdarīt secinājumus, vai samazinātā ķermeņa masa dzīvniekiem ar šīm gēna GPR75 mutācijām ir sekas izmaiņām enerģijas (pārtikas) uzņemšanas posmā vai izmaiņām enerģijas patēriņā, vai ar abiem, taču var ar samērā lielu pārliecību teikt – GPR75 ir iesaistīts enerģijas balansa regulēšanā un šī gēna ekspresijas inhibēšana var novest pie samazinātas ķermeņa masas.
Neatbildētu jautājumu par GPR75 lomu aizvien ir gana daudz, taču zinātnieki šo darbu uzskata par "daudzsološu sākumu". Arī iepriekš pētījumos identificēti atsevišķi "slaiduma" gēni, taču jāatgādina, ka korelācija vēl nenozīmē cēloņsakarību un ir ļoti grūti noteikt, vai konkrētas gēnu variācijas un konkrētas ķermeņa aprises ir tikai sakritība vai arī sekas šīm variācijām. Tāpat arī – cilvēka organisms ir ārkārtīgi sarežģīts, un nereti nav viena konkrēta gēna, kas izolēti atbild par to vai citu funkciju. Bieži tas ir daudzu faktoru kopums – gan ģenētisku, gan vides noteiktu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
