Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centrs kļuvis par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN Antiūdeņraža eksperimenta kolaborācijas pilntiesīgu partneri. Ar Lāzeru centra vadītāju profesoru Mārci Auziņu LU izdevuma "Alma Mater" 2021. gada vasaras numurā sarunājas Māris Zanders.
Man ir radies iespaids, ka CERN zināmā mērā pats ir savas izcilās zīmolvedības ķīlnieks, jo sabiedrība ir pārliecināta, ka tur nodarbojas ar "visādiem Higsa bozoniem", un punkts. Izrādās, ne tikai. Es nedaudz muļķojos, tomēr lūgums ir iezīmēt šo plašāko kontekstu CERN darbā.
Man jāpiekrīt, ka CERN sabiedriskās attiecības ir izcilā līmenī. Man vairākkārt ir bijusi iespēja turp pavadīt mūsu valsts amatpersonas, un politiķi ir bijuši sajūsmā par redzēto. Jāsaka, CERN rīkojas pareizi, jo, ja ir darīšana ar politiķiem un publisko naudu – starp citu, Higsa bozons, ja tā var teikt, izmaksāja desmit miljardus eiro –, tad tu kā struktūra nemaz citādi nevari. Savukārt, atbildot uz tavu jautājumu, CERN pilnīgi noteikti nodarbojas arī ar citām tēmām – sākot no kuģu degvielas attīrīšanas no piesārņojumiem ar minipaātrinātāju palīdzību, beidzot ar staru medicīnu, kas patiesībā ir milzīgs un ļoti nopietns izpētes lauks. Un, protams, arī ar daļiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
