Neattīrīts ūdens vada elektrību – elektroni var pārvietoties starp tā molekulām tāpēc, ka šāds ūdens satur nelielu daudzumu dažādu sāļu. Savukārt destilēts ūdens bez jebkādiem piemaisījumiem ir dielektriķis, proti, strāvu nevada, jo satur tikai ūdens molekulas, kurās elektroni paliek piesaistīti un brīvi nepārvietojas starp molekulām. Taču Pāvels Jungvirts ar kolēģiem nolēma, kā pats norāda, no citiem projektiem brīvajā laikā "paspēlēties" un pārvērst tīru ūdeni elektrovadītājā. Šī eksperimenta rezultātus viņš pēc tam atzinis kā vienu no savas karjeras spilgtākajiem brīžiem.
Teorētiski lielākā daļa vielu un materiālu, arī pilnīgi tīrs ūdens, var iegūt metāliskas īpašības, tostarp elektrovadītspēju, kad tiek pakļauti gana lielam spiedienam, kurā molekulas tiek saspiestas tik cieši kopā, ka sāk dalīties ar atomu ārējā enerģijas līmenī esošajiem elektroniem. Destilēta ūdens gadījumā tam būtu nepieciešams 15 miljonu atmosfēru spiediens – stipri lielāks par to, ko šobrīd iespējams nodrošināt laboratorijās. Planētu pētnieki, starp citu, arī izvirzījuši idejas, ka šāds ūdens ar metāliskām īpašībām varētu atrasties Saules sistēmas tālāko planētu – Urāna un Neptūna – centrā.