Konceptu, kur dzīvniekam jāizpilda kāda darbība, lai tiktu pie pārtikas, angliski dēvē par "contrafreeloading". "Freeloading" ir jēdziens, ko vienā vārdā latviski iztulkot ir grūti, bet pamatbūtība ir – izmantot citu labvēlību un citu sarūpētos labumus, pretī neko nesniedzot. Piemēram, neielūgtam ierasties ciemos uz privātu ballīti pie paziņām ar vienu nolūku – kārtīgi pieēsties. "Contrafreeloading" attiecīgi ir pretējas nozīmes jēdziens. To 1963. gadā ieviesa dzīvnieku uzvedības pētnieks Glens Jensens, kurš pētīja žurku uzvedību. Ap 200 žurkām tika dota izvēle – vai nu ēdiens brīvi pieejamā vietā, kur vienkārši var pieiet klāt un ieturēties, vai arī ēdiena dozators, kur žurkai bija ar ķepiņu jānospiež svira noteiktu reižu skaitu, lai dabūtu ēdienu. Izrādās, lielākā daļa žurku izvēlējās maltīti nopelnīt ar darbu. Līdzīga tipa pētījumi ar līdzīgiem secinājumiem veikti ar vairāku citu sugu dzīvniekiem.
Kaķi savukārt izvēlas brīvi pieejamu pārtiku, ja šāda iespēja ir. Pirmo reizi kaķu uzvedībā šādā kontekstā pētīta jau 1971. gadā neliela mēroga eksperimentā, kur arī secināts – kaķi drīzāk būs "frīlouderi" Toreiz laboratorijas vidē eksperimentā tika iesaistīti seši dzīvnieki, kuri tika apmācīti izmantot barības dozatorus. Pēc tam, kad kaķi bija apguvuši šīs ierīces darbību un prata iegūt pārtiku, dzīvniekiem tika dotas izvēles iespējas – pārtika no dozatora ar nelielu piepūli vai brīvi pieejama pārtika. Kaķi biežāk un vairāk ēda no atvērta trauciņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
