Aiz restēm bez vainas. Cik maldinoša bijusi pirkstu nospiedumu zinātne

"Lietiskie pierādījumi nemelo"

"Viss, kur viņš sper soli, viss, kam pieskaras, un viss, ko atstāj aiz sevis, kalpos kā pierādījumi pret viņu. Ne tikai viņa pirkstu un pēdu nospiedumi, bet arī viņa mati, šķiedras no viņa apģērba, stikls, ko viņš izsit, un instrumenta atstātais ieskrāpējums, švīka krāsā, asinis un sperma, ko viņš atstāj vai paņem, – tas viss un vēl vairāk kalpos kā mēmi pierādījumi pret viņu. Šie ir pierādījumi, kas neaizmirst. Tos neaizmiglo mirkļa satraukums. Tie ir klāt arī tad, kad dzīvu liecinieku nav. Tie ir lietiskie pierādījumi. Taustāmi pierādījumi nevar būt kļūdaini, tie nevar apzināti maldināt, to nevar nebūt. Tikai šo pierādījumu interpretācija var būt kļūdaina, tikai cilvēku nespēja atrast, izpētīt un saprast tos var mazināt lietisko pierādījumu vērtību," rakstīja Kērks.

Bez šaubām, pat vislabāko lietisko pierādījumu nekompetenta ievākšana, klasificēšana un analīze var padarīt tos par nederīgiem patiesības noskaidrošanā. Ne velti bezpeļņas organizācija "Innocence Project", kas ar DNS analīžu nodrošināšanu sniedz atbalstu ieslodzīto apelācijas pieprasījumiem, uzskaita – kopš 1989. gada aptuveni puse no vēlāk attaisnotajiem ieslodzītajiem aiz restēm bija nonākusi kļūdainas lietisko pierādījumu analīzes un interpretācijas dēļ.