Zinātnes vēsturē šādu piemēru netrūkst – dinamīts, kodolenerģija – atliek tikai pavērst izgudrojumus citā virzienā, un no derīga rīka esam nonākuši pie nāvējoša ieroča. Nemitīga balansēšana starp pētījuma lietderību un to, vai tajā atklātais nevar tikt vērsts pret cilvēci vai noteiktu sabiedrības grupu, ir viens no pētniecības ētikas stūrakmeņiem. Šos sarežģītos jautājumus zinātniskajā vidē risina īpaši izveidotas ētikas komitejas, un aplūkojamo tematu loks kļūst arvien plašāks.
"Ir tādas jomas kā, piemēram, mikrobioloģija, kurā ir dažādi potenciāli slimību izraisītāji, vai ķīmija, kurā ir potenciāli indīgas vielas," atklāj Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Signe Mežinska. "Jau izvērtējot pētījuma projektu, tiek domāts par to, vai šo pētījumu rezultātus kāds var izmantot ļaunprātīgi, piemēram, terorismam, un kā šos risksu novērst."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
