Organismam saskaroties ar, piemēram, zeltainā stafilokoka izraisītu infekciju, palīgā dodas neitrofili (neitrofilie leikocīti). Kā vietnei "Live Science" skaidro institūta direktors un viens no pētījuma autoriem Ēriks Skārs, šiem neitrofiliem ir slepenais ierocis – tie var pašiznīcināties un procesā caur plaisām membrānā izdalīt ko līdzīgu lipīgam tīklam. Nu gluži kā Zirnekļcilvēks. Smalkāk to dēvē par neitrofilu ārpusšūnu slazdu (NET – neutrophil extracellular trap), un tā sastāvā ir neitrofilu DNS un olbaltumvielas, kas palīdz graut "iebrucējus" – baktērijas.
Jau iepriekš zinātnieki bija noskaidrojuši, ka šo tīklu sastāvā tostarp ir ķīmiski signalizētāji, kas paskubina cīņā pret kaitniekiem iesaistīties makrofāgus – nespecifiskās imūnsistēmas arsenālā esošas šūnas, kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas. Burtiski kā videospēļu tēls Pakmens, kas ceļo pa labirintu, "ņammājot" visu, kas pagadās ceļā. Skāra un kolēģu veiktie eksperimenti liecina, ka šīs abas šūnas spēj darboties koordinētā, saskanīgā komandā, īstā supervaroņu duetā. Neitrofili ar saviem tīkliem patogēnus imobilizē, un tad klāt ir makrofāgi, kas tos burtiski aprij veselus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
