Faktu pārbaude: Vakcīnas nenogalina 'divus cilvēkus uz katru izglābto'  (13)

Nodēvējot Stīvu Kiršu, kurš sevi dēvē par "sērijveida uzņēmēju", par ASV "C19 agrīnās ārstēšanas nodaļas vadītāju", iespējams, tiek mēģināts nodot vēstījumu, ka viņš ir valsts amatpersona vai vismaz kādas valsts pakļautībā esošas medicīniskās iestādes vai organizācijas amatpersona. Patiesībā Kiršs ir "Covid-19 agrīnās ārstēšanas fonda" dibinātājs, un tas ir privāti dibināts fonds, nevis kādas ASV valsts iestādes struktūrvienība vai nodaļa. Proti, Kiršs ir privātpersona. Fonda vietnē norādītā informācija vēsta, ka galvenais fonda mērķis ir "nodrošināt ātru un sekmīgu klīnisko pētījumu norisi (pacientiem–pētījumu dalībniekiem nepaliekot pa nakti medicīnas iestādē jeb t.s. "outpatient" pētījumi), kas novestu pie efektīviem agrīnās ārstēšanas līdzekļiem pret Covid-19, izmantojot jau esošus medikamentus." Proti, Kirša dibinātais fonds atbalsta pētījumus jau esošu medikamentu "pārprofilēšanai", lai tos liktu lietā pret Covid-19. Līdzīgi pētījumi notiek jau kopš pandēmijas paša sākuma, tostarp arī Pasaules veselības organizācijas paspārnē. Tiesa, diemžēl lielākā daļa no tiem līdz šim beigusies bez pozitīviem iznākumiem – secināts, ka nedz hidroksihlorokvīns, nedz ivermektīns nav efektīva terapija pret Covid-19 un nav attaisnojami no risku-ieguvumu samērīguma viedokļa.

Kirša dibinātā fonda vietnē norādīts: "Stīvs ātri vien sāka uzskatīt, ka ātrākais un efektīvākais veids, lai samazinātu mirstību, ir izmantot esošas zāles infekcijas pašā sākumpsomā. Viņš arī identificēja pārsteidzošu finansējuma trūkumu šajā virzienā, kas arī noveda pie fonda dibināšanas." Laikā, kad efektīvas vakcīnas tika izstrādātas rekordīsā laikā, pateicoties gadiem ilgām iestrādēm un pētījumiem mRNS tehnoloģiju vakcīnu jomā, bezprecedenta valsts atbalstam, finansējumam un zinātniskās kopienas vienotam darbam, grūti pārmest, ka nebūtu rasts ātrs un efektīvs veids, kā samazināt mirstību. Arī bažu ēnā par to, ka jaunā koronavīrusa delta variants spēj labāk "caursist" vakcīnu sniegto aizsardzību, dati par hospitalizēto un mirušo skaitu skaidri liecina – nospiedošā vairākumā ar Covid-19 smagi slimo un mirst tie, kas nav vakcinēti vai vakcinācijas kursu nav pabeiguši. Gan Latvijā, gan citviet pasaulē, piemēram, ASV, kur Covid-19 jau prasījis vairāk nekā 670 tūkstošu cilvēku dzīvības.

Daļā sabiedrības, iespējams, plašāku atpazīstamību Kiršs izpelnījies nevis ar fonda dibināšanu kā tādu, bet ar savu nostāju vakcīnu jautājumā pēc sarunas Breta Vainstīna podkāstā "DarkHorse", kurā tostarp apgalvoja, ka pīķa proteīns, kas organismā tiek izstrādāts pēc mRSN vakcīnu saņemšanas, esot "citotoksisks", proti, dzīvām šūnām toksisks. Iepriekš Kiršs arī nepatiesi apgalvojis, ka vakcīnas varot graut reproduktīvo sistēmu. Šie apgalvojumi ir bez pamatojuma un zinātniski nav pierādīti. Faktu pārbaudītāji, konsultējoties ar medicīnas jomas profesionāļiem un zinātniekiem, jau vairākkārt atspēkojuši gan maldinošos apgalvojumus par pīķa proteīna toksiskumu (par to lasi šeit, šeit un šeit), gan par vakcīnu kaitīgo ietekmi uz reproduktīvajiem orgāniem (lasi šeit, šeit un šeit). Arī pats podkāsta veidotājs Vainstīns ir vairākkārt kritizēts par maldinošas un uz faktiem nebalstītas informācijas izplatīšanu un ir kaislīgs atbalstītājs ivermektīna izmantošanai Covid-19 pacientu ārstēšanā. Gan Kiršs savās publikācijās, gan Vainstīns podkāstā "DarkHorse" arī virza naratīvu, ka "meinstrīma" mediji un zinātniskā kopiena apzināti maldina un noklusējot.

Kāpēc tad Kiršs runā FDA organizētā paneļdiskusijā? Tāpēc, ka šī diskusija, kuras ieraksts publicēts FDA "YouTube" kontā, ilga astoņas stundas un iekļava arī sadaļu, kurā tiek dotas trīs minūtes laika izteikties sabiedrības locekļiem. Kiršs šo iespēju izmantoja, un fakts, ka viņš savus komentārus pauda FDA diskusijā, nekādā veidā tos neleģitimizē un nepadara par FDA vai jebkādu citu oficiālu nostāju.

Kiršs uzrunā FDA diskusijā aicina pievērst uzmanību "zilonim istabā". Proti, viņaprāt, vakcīnas pret Covid-19 nogalinot daudz vairāk cilvēku nekā glābjot, vēlāk izsakoties, ka uz katru izglābto esot pat divi mirušie. Šos skaļos apgalvojumus no astoņas stundas garā ieraksta arī izvēlējās citēt "Gaismas tīmeklis".

"Mūs vedina domāt, ka vakcīnas ir pilnīgi drošas, bet tā nav patiesība. Ir četrreiz vairāk sirdstrieku gadījumu "Pfizer" sešus mēnešus ilgušajā pētījumā grupā, kas saņēma vakcīnas. Tā nav nelaimīga sagadīšanās," apgalvo Kiršs.

Noprotams, ka viņš atsaucas uz šiem pētījumiem – viens no tiem pirmsdrukas resursā "medRxiv" (kurā tiek publicēti pētījumi, pirms tie izgājuši recenzēšanas procesu) publicēts 28. jūlijā, bet no 15. septembra atrodams arī "The New England Journal of Medicine" vietnē. Otrs, kur tiek runāts par nevēlamām ar sirdsdarbības traucējumiem saistītām blaknēm pēc vakcinācijas, "medRxiv" resursā parādījās nesen – 8. septembrī –, un vēl nav recenzēts.

Pirmais pētījums ir vakcīnas izstrādātāja un ražotāja – "BioNTech" un "Pfizer" – finansēts un veikts randomizēts, kontrolēts, dubultakls klīniskais pētījums, iesaistot 44 165 dalībniekus vecumā virs 16 gadiem un 2264 dalībniekus vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Pētījumā aizsardzība pret Covid-19 vērtēta sešu mēnešu griezumā pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas, un secināts – vakcīna BNT162b2 aizvien ir droša, ar pieļaujamu nevēlamo blakusparādību profilu. Pētījumā arī secināts, ka vakcīnas efektivitāte nedaudz sarūk, taču aizvien lielākajā daļā gadījumu pasargā no smagas slimības gaitas. Kas attiecas uz pētījumā iesaistīto dalībnieku nāves gadījumiem – pētījuma aklajā periodā mira 15 pacienti, kas saņēma BNT162b2 un 14 pacienti no kontroles grupas. Tā saucamajā "open-label" periodā, proti, kur jau ir atklāta informācija par to, kurš saņēmis vakcīnu, bet kurš saņēmis placebo, mira trīs cilvēki vakcīnas grupā un divi cilvēki kontroles grupā. Izmeklēšanā netika atklāta neviena nāves gadījuma cēloniska saistība ar vakcīnu, un nāves gadījumu skaits ir līdzīgs abās grupās. Atšķirības nav statistiski nozīmīgas.

Tāpēc apgalvojums, ka vakcīnas nogalina vairāk cilvēku nekā izglābj, ir nepatiess. Liela apjoma klīniskos pētījumos, kur ir iesaistīti desmitiem tūkstoši cilvēku, ir sagaidāmi nāves gadījumi gan vienā, gan otrā grupā dažādu cēloņu rezultātā. Šobrīd pasaulē pilnībā vakcinēta vairāk nekā trešdaļa cilvēku – tie ir 2,5 miljardi cilvēku. Vēl gandrīz miljards uzsākuši vakcinācijas kursu. Dati liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa no slimnīcās nonākušajiem, kam Covid-19 norit smagi vai kuri mirst, nav vakcinējušies vai nav pabeiguši vakcinācijas kursu. To apstiprina arī dati par Latviju – Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija par augustu liecina, ka 85% no stacionētajiem un 90% no mirušajiem nav vakcinēti.

Saprotams, ka visi no vakcinētajiem nebija saņēmuši "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto mRNS tehnoloģiju vakcīnu (vai "Moderna", kas arī ir mRNS vakcīna), taču jebkurā gadījumā, ja FDA diskusijā izskanējušais Kirša apgalvojums "pat ja vakcīnas ir 100% efektīvas, mēs nogalinām divus cilvēkus, lai glābtu vienu" ir maldinošs – upuru skaits pasaulē būtu daudz lielāks.

Visu līdz šim veikto letālo gadījumu izvērtēšana liecina, ka ziņotie letālie gadījumi ir saistīti ar bez ievērības atstātām veselības problēmām, hroniskām saslimšanām vai citiem lietotajiem medikamentiem. Lai arī publiski izskan, ka cilvēki, par kuriem ziņots, ir bijuši pilnīgi veseli, padziļināti vērtējot gadījumus un ievācot papildu datus, šī informācija bieži neapstiprinās. Jāņem vērā, ka cilvēki parasti neatklāj publiski savas veselības problēmas."

Kā daudzi, kas vēlas pierādīt vakcīnu it kā postošo ietekmi, Kiršs arī atsaucas uz VAERS datubāzi, apgalvojot, ka pēc vakcīnām ar sirdsdarbību saistītu smagu blakņu risks palielinoties pat 71 reizi. "Delfi" jau iepriekš rakstīja par labi iecerētās datubāzes VAERS izmantošanu maldināšanai. VAERS ir FDA pārraudzībā esoša datubāze – Vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas sistēma. Tā funkcionē kā agrīnās brīdināšanas sistēma, kurā katrs var iesniegt ziņojumu par kādu notikumu, ko pēc tam analizē eksperti un, ja tiešām konstatēta problēma, reaģēt. Taču VAERS nav oficiāla datubāze, kurā apkopoti gadījumi ar pierādītu cēloņsakarību par nāves vai nevēlamu blakņu gadījumu izraisītāju. Tā kalpo kā sākuma pavediens gadījumu izmeklēšanai, nevis slēdziens par pierādītu cēloņsakarību, kā to mēdz maldinoši interpretēt vakcīnu pretinieki. Vasarā, izmantojot VAERS sistēmā iesniegtos ziņojumus, piemēram, tika virzīts naratīvs par vairākiem bērnu un jauniešu nāves gadījumiem, kuru cēlonis esot vakcīnas. Taču paši informācijas izplatītāji bieži vien nebija papūlējušies šos ziņojumus patiešām izlasīt, tostarp, ka vairāki nāves gadījumi bija pašnāvības. Par to, kā šo vakcīnu risku monitoringa sistēmu mēdz apzināti izmantot ļaunprātīgi, piemēram, rakstījusi arī ziņu aģentūra "Associated Press". Starp citu, 2004. gadā kāds jokdaris arī ziņoja, ka vakcīnas iedarbības rezultātā pārvērties par supervaroņu filmu tēlu Halku. Arī šis ziņojums parādījās VAERS datubāzē.

Otrajā augstāk minētajā pētījumā, kurš vēl nav recenzēts, tiek runāts par to, ka pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem pēc vakcīnas esot četrkārt lielāks risks nonākt slimnīcā ar miokardītu nekā ar Covid-19. Taču arī šajā pētījumā retrospektīvi dati iegūti no VAERS sistēmas, uz kā būtisku trūkumu norādījuši pētnieki. Vēlreiz jāuzsver – VAERS sistēmā publicētie ziņojumi nav oficiāla statistika ar pierādītu cēloņsakarību.

"British Medical Journal" publikācijā Oksfordas Universitātes primārās aprūpes veselības zinātņu profesore Triša Grīnhalga skaidro, ka visi pirmsdrukas pētījumi, pirms tie ir recenzēti, jāuztver ar piesardzību un skeptisku attieksmi, taču "daži ir jāuztver ar daudz, daudz lielāku skepsi nekā citi". "VAERS datubāze ir pasīva monitoringa sistēma, ko uztur FDA un ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC), aicinot sabiedrību ziņot par jebkādām aizdomām par nevēlamām blaknēm pēc vakcinācijas, lai šī informācija varētu tikt izmeklēta. Kas būtiski, visi šie ziņojumi jāvalidē aktīvām monitoringa sistēmām. CDC īpaši uzsver – VAERS dati paši par sevi vien nevar tikt izmantoti, lai izdarītu secinājumus par vakcīnu blakņu esamību, biežumu."

Kirša atsaukšanās uz VAERS datiem un pētījumiem, kas kā primāro datu avotu izmanto tikai VAERS iesniegtos ziņojumus, neļauj spriest par miokardīta un citu nevēlamu blakņu cēlonisku saistību ar vakcināciju.

"Veiktie pirmsreģistrācijas pētījumi neliecina, ka vakcīnas varētu izraisīt sirdstrieku. Ļoti retos gadījumos pēc mRNS vakcīnu lietošanas ir identificētas tādas blakusparādības kā miokardīts (sirds muskuļa iekaisums) un perikardīts (sirds ārējā apvalka iekaisums). Jāuzsver, ka šīs blakusparādības ir retas, turklāt viegli diagnosticējamas un ārstējamas. Tām arī raksturīga pašlimitējoša gaita, un, pareizi ārstējot, tās parasti neatstāj paliekošas sekas. Visi vakcinācijas procesā iesaistītie speciālisti ir informēti un brīdināti par to, kā atpazīt šīs retās blakusparādības un nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu.