Cilvēki koncertā
Zini tās dziesmas, kas acumirklī "iesēžas" galvā jau pēc pirmās reizes, kad to izdzirdēji? Tās, kuru meldiņus mēdzam dēvēt par "lipīgiem" – nu, gluži kā vīrusus. Izrādās, ka savā ziņā te tik tiešām var vilkt paralēles, kā to noskaidrojusi pētnieku komanda no Makmāstera Universitātes Kanādā. Nupat zinātniskajā izdevumā "The Royal Society A" publicētā pētījumā secināts, ka "lipīgu" dziesmu izplatīšanās sabiedrībā, proti, straujš popularitātes pieaugums, nemaz tik ļoti neatšķiras no veida, kā populācijā izplatās lipīgas slimības.

Kaut pētījums publicēts vien pirms dažām dienām, analizētie dati ir par krietni senāku laika posmu – no 2007. līdz 2014. gadam – vēl pirms plaši bija izplatīti tiešsaistes straumēšanas servisi. Proti, skaņdarbi nebija pieejami vienotā pakalpojumā visiem un uzreiz, tāpēc ļauj modelēt tos ceļus, pa kādiem konkrēta dziesma "izgāja" sabiedrībā un sasniedza arvien plašāku auditoriju.

Apkopojot datus par to, kādus skaņdarbus savos "Nokia" tālruņos minētajā laika posmā lejupielādēja mūzikas baudītāji Lielbritānijā, pētnieki pamanīja, ka dažu populāru dziesmu "viralitātes" profils visai cieši atgādina SIR modeli (susceptible-infectious-recovered jeb infekcijai pakļautie-inficētie-atlabušie), ar kuru raksturo infekcijas slimību izplatību populācijā. Līknes bieži vien sakritušas, vedinot domāt, ka laikā pirms plaši pieejamiem mūzikas straumēšanas servisiem dziesmu izplatīšanās un popularitātes pieaugumu varētu virzīt līdzīgi sociālie mehānismi, kas veicina slimību pārnesi sabiedrībā.

mūzika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit