Kaut pētījums publicēts vien pirms dažām dienām, analizētie dati ir par krietni senāku laika posmu – no 2007. līdz 2014. gadam – vēl pirms plaši bija izplatīti tiešsaistes straumēšanas servisi. Proti, skaņdarbi nebija pieejami vienotā pakalpojumā visiem un uzreiz, tāpēc ļauj modelēt tos ceļus, pa kādiem konkrēta dziesma "izgāja" sabiedrībā un sasniedza arvien plašāku auditoriju.
Apkopojot datus par to, kādus skaņdarbus savos "Nokia" tālruņos minētajā laika posmā lejupielādēja mūzikas baudītāji Lielbritānijā, pētnieki pamanīja, ka dažu populāru dziesmu "viralitātes" profils visai cieši atgādina SIR modeli (susceptible-infectious-recovered jeb infekcijai pakļautie-inficētie-atlabušie), ar kuru raksturo infekcijas slimību izplatību populācijā. Līknes bieži vien sakritušas, vedinot domāt, ka laikā pirms plaši pieejamiem mūzikas straumēšanas servisiem dziesmu izplatīšanās un popularitātes pieaugumu varētu virzīt līdzīgi sociālie mehānismi, kas veicina slimību pārnesi sabiedrībā.
"Populāras dziesmas bieži tiek raksturotas kā "virālas" vai "lipīgas", it kā tās spētu cilvēkus inficēt. Iespējams, šis raksturojums ir vairāk piemērots nekā iepriekš šķitis," pētījuma autori citēti vietnē "Science Alert".
To, cik dziesma kļūst populāra, protams, ietekmē arī paša skaņdarba īpašības, taču otrs būtisks elements ir ārējie apstākļi. Cik bieži tu esi dzirdējis vai dzirdējusi, tavuprāt, brīnišķīgu dziesmu un nodomāji – neticami, ka tā nav populāra! Varbūt nebija vienādojuma otrā elementa, proti, nepieciešamo ārējo apstākļu, kas var ietekmēt skaņdarba popularitāti. Iepriekš veiktos pētījumos jau izzināts – ja vienu un to pašu skaņdarbu kopumu atskaņo dažādām ļaužu grupām, ir ļoti grūti paredzēt, kurš no skaņdarbiem katrā no grupām būs vispopulārākais. Tostarp secināts arī, ka pusaudžu viedokli par kādu dziesmu biežāk var mainīt apkārtējo viedoklis. Tātad – būtisks ir gan pats skaņdarbs (tā "lipīguma" potenciāls), gan arī sociālais konteksts.
Varētu domāt, ka visātrāk popularitāti kopienā var iekarot skaņdarbi no žanriem, ko iecienījusi visplašākā auditorija, proti, pops. Taču nupat publiskotajā pētījumā secināts, ka izteiktāks "lipīgums" var būt šaurākas nišas mūzikai. Šajā gadījumā runa bija par elektronisko mūziku, kas Lielbritānijas gadījumā popularitāti noteiktā lokā iekaroja visstraujāk. Autori spriež – tas tāpēc, ka atsevišķu nišas žanru mūzikas cienītāji veido ciešāku kopienu un sociālos kontaktus, tādējādi arī kārtējais "lipīgais" mūzikas jaunums straujāk nonāk no viena klausītāja pie otra. Līdzīgi kā vīrusu izraisītas infekcijas slimības straujāk izplatās kopienās, kur tiek uzturēti ciešāki sociālie kontakti, kā to Covid-19 pandēmijas sākumposmā 2020. gada pavasarī apliecināja Itālijas gadījums. Kā viens no cēloņiem, kāpēc Itālija pirmajā pandēmijas vilnī cieta tik smagi, tika minēts ne tikai tas, ka tur ir samērā liels gados vecu cilvēku īpatsvars, bet arī fakts, ka Itālijā bieži vien zem viena jumta vai tuvu dzīvo vairāku paaudžu ģimenes locekļi, kas ikdienā regulāri un cieši kontaktējas.
"Slimības epidēmijas beigu posmā liela daļa populācijas būs inficēta (vai bijusi inficēta un pārslimojusi). Dziesmas popularitātes "epidēmijas" beigu posmā rezultāts būs tāds, ka liela sabiedrības daļa dziesmu atpazīs," raksta pētījuma autori.
Visu pētījumu var lasīt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
