Pirms pusotra gada daudzi pirmo reizi dzirdēja frāzi "sociālā distancēšanās". Ar neko patīkamu tā gan nesaistījās – liegta iespēja satikt savus ģimenes locekļus, draugus un kolēģus. Taču, kā liecina virkne pētījumu, šāda prakse palīdz iegrožot vīrusa izplatību un samazināt jaunu saslimšanas gadījumu skaitu. Taču ne tikai cilvēki ir sapratuši distances ieturēšanas un paradumu maiņas nozīmi gadījumos, kad populāciju apdraud infekcijas slimība. Nupat izdevumā "Science Advances" publicēts pētījums izklāsta, ka arī medus bites būtiski maina paradumus un ietur distanci, kad saimi apdraud parazīts Varroa destructor jeb bišu ērces (varras), kas ekstrēmos gadījumos var novest pie visas saimes bojāejas.
"Mums ir smadzenes, apziņa, bet arī mums bija nepieciešams laiks, lai pielāgotu savu ikdienas uzvedību (reaģējot uz Covid-19). Manuprāt, ir aizraujoši redzēt, ka arī citas dzīvas būtnes dara ko līdzīgu," "The Guardian" citē vienu no pētījuma līdzautoriem, Londonas Universitātes koledžas zinātnieku Alesandro Cini.
Kā pētījuma kopsavilkumā raksta autori, medus bišu (Apis mellifera) saimes savas struktūras dēļ ir ideāli modeļi šādas uzvedības pētīšanai – saimei jāspēj pielāgoties un nodrošināt visas galvenās funkcijas arī tad, kad to apdraud infekcijas. Gluži kā cilvēkiem. "Šajā darbā pētījām, vai ektoparzīta V. destructor klātbūtne medus bišu saimju sociālajā struktūrā ievieš tādas pārmaiņas, kas var ierobežot parazīta izplatīšanos saimē. Mūsu iegūtie rezultāti demonstrē, ka medus bites reaģē uz V. destructor invāziju, izmainot veidu, kā stropā tiek izmantota telpa, kā arī izmainot uzvedību, lai pēc iespējas palielinātu distanci starp jaunajām bitēm (pirmās dzīves nedēļas jaunās bites strādā stropā un tīra šūnas, baro cirmeņus, veido kāres utt.), un darba bitēm," raksta pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
