Latvijas Universitātes Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā "Zināšanu agoras" apmeklētāji tika iepazīstināti ar Latvijas Universitātes (LU) pētnieku grupas darbu "Kemometrijas un dažādu moderno analītiskās ķīmijas metožu pielietošana medus paraugiem". Ar pētnieku grupas vadītāju ķīmiķi Krišu Dāvidu Labsvārdu izdevuma "Alma Mater" 2021. gada 4. numurā sarunājas Māris Zanders.
Domāju, ka pat nespeciālisti nojauš, ka pļava nav "vientuļā sala", ka cilvēka darbība ietekmē ekosistēmu, un tāpēc būtu tikai loģiski noskaidrot ko sīkāk arī par medu. Jūs piedāvājat metodi. Vai tā ir kaut kas jauns?
Ir gana daudz labu un iesakņojušos metožu, ko mēs varētu apzīmēt kā "tautas metodes". Paši operatīvi varam paskatīties, piemēram, vai medum ir pielikta ciete. Pavisam vienkārša metode ir skatīties, kā medus plūst. Es pats esmu pārbaudījis – tā saukto sīrupa izstrādājumu fizikālās īpašības nekad nebūs tādas, kādas šīs īpašības ir medum. Zināmā mērā var teikt, ka šīs ir metodes pret viltojumiem, kas atklājami viegli. Savukārt tēma, par kuru mēs runājam "Zināšanu agorā", aizsākās 2017. gada rudenī, kad es bakalaura studijās veidoju kursa darbu. Sākumā vairāk analizējām viltojumu aspektu, tad pievērsāmies botāniskajam aspektam. Esam sākuši pētīt arī tā saukto smago piesārņotāju klātbūtni medū, vēl neesmu pieķēries antibiotiku klātbūtnei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
