Varbūt tu uzreiz arī nepamanīji, ka nesaprotamā virsraksta pētījuma autori attēlā ir ar pielīmētām ūsām un muļķīgām parūkām, bet pašā darbā citēts Sašas Barona Koena atveidotais fiktīvais tēls Borats, tobrīd jau pirms vairākiem gadiem mirusī popa leģenda Maikls Džeksons un arī kāds pornofilmu industrijas darbonis. Vai varbūt arī pētījuma autors ir septiņus gadus vecs puika, kurš izdevējam iesniedzis publikācijai savu apkopojumu, kurā uzskaitīti interesanti fakti par sikspārņiem. Gan šie abi, gan vēl vairums līdzīgu piemēru ir reāli gadījumi, kad pētnieki mērķtiecīgi izgaismojuši negodprātīgus izdevējus, iesniedzot publicēšanai nekvalitatīvus pētījumus vai reizēm pat klajas muļķības un pierādot, ka apmaiņā pret samaksu tie ir gatavi publicēt gandrīz jebko, ja vien tas virspusēji kaut nedaudz izskatās pēc zinātniskas publikācijas.
Kā uzticamu un kvalitatīvu zinātnisko žurnālu vai izdevēju atšķirt no tādiem, kas ir vien fasāde ātras peļņas gūšanai, – to šajā rakstā palīdz skaidrot Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas, Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders, kura pētniecības darbības virzieni iekļauj arī pētījumu un publikāciju ētikas jautājumus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
