Prestiži zinātnes izdevēji nokļūst zem krāpnieku sitiena un atsauc vairākus simtus rakstu  (3)

Holija Else izdevumā "Nature" īsi izklāsta shēmu, kā šādas manipulācijas tiek veiktas.
Prestižos zinātniskajos izdevumos ir ļoti rūpīgs "siets", caur kuru jātiek iesniegtam manuskriptam, lai to pieņemtu publicēšanai žurnālā.

Rakstā "Neētisks bizness, kas izliekas par zinātni. Kā darbojas plēsonīgie izdevēji" Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders īsi ieskicē procesu: "Ar rakstu no sākuma iepazīstas redaktors, tad redaktors meklē recenzentus. Tad var paiet vairākas nedēļas, kamēr recenzenti rakstu recenzē. Tad tas nonāk atpakaļ pie autora labojumu veikšanai."
Recenzenti ir ar konkrēto pētījumu tieši nesaistīti (lai nebūtu interešu konflikta) konkrētās jomas eksperti.

Lieli zinātniskie žurnāli nereti mēdz izdot arī speciālizlaidumus – numurus, kuros apkopoti raksti par kādu konkrētu tēmu vai šauru tēmu loku. Piemēram, numurs, kas veltīts tikai mākslīgā intelekta pielietojumam medicīnā, vai, piemēram, tikai kvantu skaitļošanai veltīts numurs. Tā kā šādu specizlaidumu fokuss ir specifiska niša, nereti pastāvīgā žurnāla redkolēģija talkā aicina viesredaktorus – konkrētās nišas speciālistus, kuriem tad uztic rūpes par šo vienu numuru. Šie viesredaktori parasti nav iesaistīti attiecīgā žurnāla vai izdevēja ikdienas redakcionālajā darbā.
Un tieši šī viesredaktoru pieaicināšana ir vājais punkts, kuru izmantojuši krāpnieki, lai lūkotu respektablos izdevumos iedabūt lērumu sliktas kvalitātes pētījumu.

Viens no gadījumiem, ko Else min kā piemēru, ir 2016. gadā notikusī izdevuma "The Scientific World Journal" diskreditēšana. Par to tika vēstīts vietnē "Retraction Watch", kas apkopo informāciju par zinātnisko publikāciju atsaukšanu. Šajā gadījumā krāpnieki sekmīgi uzdevās par pazīstamu zinātnieku un apmuļķoja "The Scientific World Journal" redkolēģiju, kas viltvāržu iemiesoto "zinātnieku" nozīmēja par viesredaktoru specizdevumam par metaheiristiku. Vēlāk, kolīdz pamanītas krāpniecības pazīmes, tika veikta padziļināta izmeklēšana un secināts, ka daļa no recenzentu vērtējumiem iesūtīti no aizdomīgiem vai uzlauztiem citu zinātnieku e-pastiem.

Savukārt pērn decembrī "Springer Nature" izdotais "Journal of Nanoparticle Research" ziņoja, ka pirms vairāk nekā gada piedzīvojis bezprecedenta uzbrukumu, ko, visticamāk, veicis labi organizēts krāpnieku tīkls. Žurnālu uzrunāja, uzdodoties par prominentiem, akadēmiskajās aprindās labi pazīstamiem datorzinātniekiem no prestižiem institūtiem Vācijā un Lielbritānijā. Viltvārži ierosināja, ka jāizdod specizdevums par nanotehnoloģiju lomu medicīnā. Žurnāla redkolēģija piedāvājumu uzskatīja par labu esam un piekrita, žurnāla rakstu iesniegšanas un pārvaldības sistēmā izveidojot šim ierosinātajam specizdevumam veltītu sadaļu un piešķirot trim personām no viltvāržu grupas piekļuvi šai sadaļai.

Vien pēc vairākiem mēnešiem daži no žurnāla redakcijas pamanīja, ka vairums no specizdevumā publicētajiem darbiem ir ļoti sliktas kvalitātes vai vispār neatbilda speciālizlaiduma tēmu lokam. Tika sākta izmeklēšana, bet jau tobrīd 19 no 80 iesniegtajiem manuskriptiem bija nopublicēti. Šie darbi nu ir atsaukti, bet vēlāk uzzināts, ka specizdevuma idejas autori piesavinājušies pazīstamu pētnieku identitāti, tostarp izmantojot arī visai prastas metodes – e-pasta adreses, kas ir ļoti līdzīgas īstā pētnieka adresei, taču pamainīts viens simbols domēna nosaukumā. Piemēram, "uni" vietā "univ".

Sīkākas notikušā detaļas izklāstītas šī paša žurnāla 2020. gada 16. decembra publikācijā "The Journal of Nanoparticle Research victim of an organized rogue editor network!".

Viens no lielākajiem zinātnisko žurnālu izdevējiem "Elsevier", kura paspārnē iznāk arī tādi prestiži izdevumi kā "The Lancet" un "Cell", jūlijā paziņoja, ka pētīs recenzēšanas procesa kvalitāti aptuveni 400 publikācijām, jo ir aizdomas, ka recenzēšana nav notikusi atbilstoši zinātniskajiem standartiem un izdevēja pieprasītajai kvalitātei.

Arī šajā gadījumā padziļināta izpēte sākta pēc tam, kad pamanītas aizdomīgas lietas saistībā ar specizlaidumu. Šajā gadījumā tas bija "Microprocessors & Microsystems" žurnāls. Pieaicinot viesredaktorus, izdoti seši speciālizlaidumi, kopumā ap 400 publikācijām.

"Ņemot vērā žurnāla pienākumu uzturēt augstu zinātnisko publikāciju kvalitātes standartu, visas publikācijas šajos sešos speciālizlaidumos tiks atkārtoti izvērtētas," paziņoja "Elsevier", solot lasītājiem ziņot par visiem jaunumiem saistībā ar šo lietu. "Elsevier" arī norādīja, ka pēc šī gadījuma pārskata un optimizē speciālizlaidumu pieteikšanas un publicēšanas procedūras visā izdevniecībā kopumā.

Nu rezultāts ir tāds, ka "Elsevier" atsauc 165 publikācijas, kā arī vēl vērtē aptuveni 300 publikāciju. Visticamāk, daļa no tām arī tiks atsaukta. "Springer Nature" atsauc 62 rakstus, kas publicēti augstāk minētajā "Journal of Nanoparticle Research" specizlaidumā.

To, cik šāda specizlaidumu "uzlaušana" ir izplatīta prakse, pagaidām grūti novērtēt. "Elsevier" un "Springer" kā kvalitatīvi un prestiži izdevēji šādus gadījumus pamanīja un attiecīgi rīkojās, ieviešot jaunas procedūras un atsaucot rakstus, par kuru kvalitāti ir bažas. Taču nav izslēgts, ka šādi "uzlauzti" specizdevumi publicēti un nav pamanīti citos izdevumos, kas nav gluži raksta sākumā minētie apzināti negodprātīgie jeb tā dēvētie "plēsonīgie" žurnāli, bet vienkārši kļuvuši par krāpnieku upuri.

Kā rakstā skaidro Holija Else, daudzos gadījumos nav izdevies droši noskaidrot, kas pamudinājis negodprātīgus darboņus manipulēt ar zinātnisko žurnālu specizdevuu publicēšanas procesu. Viens no iespējamajiem variantiem ir spiediens no pētniekiem. Rakstā par "plēsonīgajiem" izdevējiem jau skaidrojām tā dēvēto "profesoru-zombiju" praksi. Lai tiktu pie amatiem universitātēs, institūtos utt., pētniekiem jābūt ar zināmu "bagāžu" un reputāciju. Viens no veidiem, kā ātri tikt pie prāva skaita publikāciju, ir tos iesniegt publicēšanai izdevumos, kas par maksu nopublicēs jebko, nesatraucoties par darba kvalitāti. "Šī prakse rada tā saucamos zombiju profesorus – zinātniekus, kuru reputācija ir balstīta pētījumos, kas publicēti krāpnieciskos žurnālos. Citiem vārdiem – akadēmisku prestižu iegūst personas, kurām šāds prestižs nepienāktos. Tas ir līdzīgi kā vadīt satiksmes autobusu ar nopirktām tiesībām," skaidro Neiders.

Taču, protams, daudz lielāku kredibilitātes līmeni pētnieks var sasniegt, ja viņa darbi publicēti nozarē zināmos un prestižos izdevumos. To nevar panākt, ja darbi neatbilst augstiem kvalitātes standartiem. Tad nu talkā var nākt šādi negodprātīgi "specizlaidumu uzlauzēji", iedabūjot zemas kvalitātes darbus prestižā žurnālā un nodrošinot ieinteresētajam pētniekam vēlamos ierakstus viņa CV.

Vietnes "Retraction Watch" veidotājs Ivans Oranskis gan min, ka reizēm šo pētījumu kvalitāte ir tik slikta, ka pat pēc virsraksta noprotams, ka nekā prātīga tur nav. "Nezinu, kāpēc kāds gribētu šādus darbus ierakstītus savā CV."