Zinātnieki jau sen bija sprieduši, ka šis minerāls varētu būt visai izplatīts Zemes mantijā, taču – līdz šim nebija neviena tieša pierādījuma tā eksistencei. Runa ir par deivmaoītu – noteiktas kristāliskās struktūras kalcija silikātu (CaSiO3). Nu izdevumā "Science" publicētā pētījumā pirmo reizi izpētīts un aprakstīts pirmais šī minerāla paveida "taustāms" paraugs. Starptautiskā Mineraloģijas asociācija to apstiprinājusi un atzinusi par jaunu minerālu.
Zemes mantijā, kur valda milzu spiediens un liels karstums, notiek dīvainas un apbrīnojamas lietas. Minerāli ar vienādu ķīmisko uzbūvi maina savu struktūru. Viena no CaSiO3 struktūrām ir visai plaši sastopama. Tas ir volastonīts, ko izmanto daudz un dažādās rūpniecības jomās – kā piedevu krāsu, laku, dažādu plastmasas izstrādājumu ražošanā. Taču dažus simtus kilometru dziļumā kalcija silikāts ieņem perovskīta kristālisko struktūru un attiecīgi ir jau jauns minerāls – deivmaoīts. Virszemē to neatrast, jo tas savu struktūru saglabā pastāvēt tikai augstas temperatūras un ļoti liela spiediena apstākļos. Virzoties tuvāk virszemei un sarūkot spiedienam, deivmaoīta struktūra noārdās, tas pārtop par citiem minerāliem.
Taču, ja nu deivmaoītu no Zemes dzīlēm izceltu "kapsulā", kas to pasargā un neļauj noārdīties? Tieši šādu lomu acīmredzami izpildījis Botstvānā pirms daudzām desmitgadēm atrasts dimants. Zinātnieki lēš, ka tas veidojies Zemes mantijā aptuveni 600 kilometru dziļumā. Izdevums "Nature" raksta, ka dimantu 1987. gadā kāds dīleris pārdevis Kalifornijas Tehnoloģiju institūta Pasadenā minerālu ekspertam Džordžam Rosmanam. Pirms dažiem gadiem Rosmans ar kolēģiem, tostarp nupat izdevumā "Science" publicētā pētījuma vadošo autoru Oliveru Šauneru, sācis rūpīgu dimanta izpēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
