Artūrs Ābols ir vadošais pētnieks Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), kur sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtu (CFI) izstrādā tā dēvētos orgānus uz čipa.
"Tie ir mazi, mākslīgi orgāni ārpus mūsu ķermeņa. Taisām tos no polimēriem, kuros ir mikrokanāli, kas atdarina mikrokanālu sistēmu mūsu organismā. Šajos kanālos audzējam šūnas," stāsta Ābols. Tas ļauj šūnas pētīt reālai organisma videi pietuvinātos apstākļos. "Esam sapratuši, ka tas mehāniskais stress, kas mums ir asinsvados un pārējos orgānos, šūnai ir vajadzīgs, lai šūna "saprastu", kā tai pareizi jāuzvedas. Līdz šim, kad audzējām tās parastā Petri trauciņā bez plūsmas, šūnas "aizmirst", kas tās tādas ir, un zaudē spēju uzvesties tā, kā uzvedas mūsu organismā," piebilst pētnieks.
Lai varētu šūnas pētīt apstākļos, kas līdzīgi videi mūsu organismā, bija nepieciešama īpaša tehnoloģija, kas ļautu strādāt ar šķidrumu plūsmām mikroskopiskos izmēros. Artūrs Ābols nezināja, kā to tehniski panākt – 15 gadus studējot bioloģiju, laika inženierzinātņu studijām neatlika.
Kāds laimīgs gadījums saveda kopā Ābolu ar pētniekiem no CFI, kur notiek darbs ar materiāliem mikroskopiskos izmēros. CFI tobrīd meklēja veidus, kā attīstīt bioinženierijas un biomedicīnas virzienus, bet Ābols tobrīd vēlējās pētīt, kā mikroorganismi cilvēka zarnās sazinās ar šūnām. "Tajā brīdī jau biju visai labi iepazinies ar orgānu uz čipiem sistēmām, un piedāvāju taisīt zarnas uz čipa."
Un te sākās citi izaicinājumi – kā biologam saprasties ar inženieriem un fiziķiem? Kopīgais projekts sācies teju ar jaunas vārdnīcas veidošanu.
"Mēs runājam dažādā valodās. Ja es viņam pasaku vārdu "substrāts", viņš ar to saprot vienu lietu, bet es – kaut ko pilnīgi citu," bilst CFI vadošais pētnieks Roberts Rimša. Lai labāk saprastos, daudz jāizmanto vizuālā komunikācija – datu tāfele, skices un pieraksti uz lapiņām.
Vairāk par to, kā dažādu nozaru pētniekiem labāk saprasties savā starpā un sasniegt kopīgus mērķus, skaties Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā video!
--
Videofilmu mērķis ir veidot jauniešu (skolēnu) priekšstatu par zinātnes nozīmi un daudzveidību, Latvijas zinātnieku sasniegumiem, veicināt interesi par zinātni un pētniecību kā par iespējamo karjeru un rosināt savlaicīgi uzsākt darbu pie kvalitatīvām studijām nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanas skolā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
