Zinātnē, lai sasniegtu mērķus, bieži vien jāsadarbojas pavisam atšķirīgu jomu pētniekiem. Reizēm šo speciālistu lietotie termini pat ir tik atšķirīgi, ka gandrīz vai nepieciešama vārdnīca, lai viens otru spētu saprast. Kaut abas puses runā vienā un tajā pašā valodā un lieto vienus un tos pašus terminus, reizēm izpratne par to, kas tieši ar šiem terminiem domāts, var atšķirties.

Artūrs Ābols ir vadošais pētnieks Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), kur sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtu (CFI) izstrādā tā dēvētos orgānus uz čipa.
"Tie ir mazi, mākslīgi orgāni ārpus mūsu ķermeņa. Taisām tos no polimēriem, kuros ir mikrokanāli, kas atdarina mikrokanālu sistēmu mūsu organismā. Šajos kanālos audzējam šūnas," stāsta Ābols. Tas ļauj šūnas pētīt reālai organisma videi pietuvinātos apstākļos. "Esam sapratuši, ka tas mehāniskais stress, kas mums ir asinsvados un pārējos orgānos, šūnai ir vajadzīgs, lai šūna "saprastu", kā tai pareizi jāuzvedas. Līdz šim, kad audzējām tās parastā Petri trauciņā bez plūsmas, šūnas "aizmirst", kas tās tādas ir, un zaudē spēju uzvesties tā, kā uzvedas mūsu organismā," piebilst pētnieks.

Lai varētu šūnas pētīt apstākļos, kas līdzīgi videi mūsu organismā, bija nepieciešama īpaša tehnoloģija, kas ļautu strādāt ar šķidrumu plūsmām mikroskopiskos izmēros. Artūrs Ābols nezināja, kā to tehniski panākt – 15 gadus studējot bioloģiju, laika inženierzinātņu studijām neatlika.

Izglītības un zinātnes ministrijazinatneBioloģijaZinātne LatvijaiLatvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrsCietvielu fizikas institūts

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit