Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) pētnieki Jānis Karušs un Kristaps Lamsters ar kolēģiem devās uz Antarktīdu, lai pētītu ledāju formu un struktūru, taču ekspedīcijas gaitā izdevies atrast arī līdz šim nezināmus bakteriofāgus, kurus nokristījuši par lietuvēniem.

"Bērnībā vectēvs man lasīja priekšā ceļojumu grāmatas. Jau ģeologos studējot, vienmēr prātā bijis, ka ziemeļu reģioni, sevišķi Antarktīda, ir kaut kāda tāla un eksotiska vieta, ka tas ir sarežģīti un grūti," klāsta Lamsters, kuram allaž bijis sapnis par Islandi kā ledus un uguns zemi. "Kad studēju doktorantūrā, mani ļoti interesēja ledāju reljefs, formas. Atklāju, ka Islandē ir šīs formas, kas tikko izveidojušās, izkusušas no ledājiem. Noorganizēju braucienu ar draugiem uz Islandi, kur devāmies vairāku dienu pārgājienā uz ledāju. Tas droši vien bija faktors, kas kaut ko izmainīja man galvā. Sapratu, ka ir iespējams uz tiem ledājiem arī pašam nokļūt."

Lamsteram, Karušam un viņu kolēģim Mārim Krievānam sapni par ekspedīciju uz Antarktīdu izdevās realizēt 2018. gadā. No Latvijas iepriekš turp bija devies tikai viens pētnieks, un tas notika pagājušā gadsimta vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!