<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@nci'>National Cancer Institute</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Šķiet, daudziem zināms – medicīniskie pētījumi, tostarp par jauniem medikamentiem, šobrīd tik aktuālajām vakcīnām, ārstēšanas metodēm u. tml., tiek veikti, vēl pirms kāds jauns produkts vai iekārta tiek izmantota. Tam ir dažādi iemesli, t.sk. noskaidrot jauninājumu efektivitāti un maksimāli novērst vai vismaz izzināt potenciālos riskus cilvēka veselībai. Pētījumi, protams, notiek arī ar citiem produktiem, kuri daļai cilvēku viņu dzīvē ieņem ārkārtīgi lielu lomu, taču nereti par šo produktu patieso ietekmi uz mūsu veselību uzzinām vien desmitiem gadus pēc to laišanas klajā.

Par to, kā līdz sabiedrībai nonāk, piemēram, Covid-19 vakcīnas un medikamenti, jau esam skaidrojuši. Šoreiz apskatīsim, kā top pētījumi par produktu, kam nav tiešas saistības ar medicīnu, ilgtermiņa ietekmi uz veselību, kā arī pētījumu ietekmi uz sabiedrības attieksmi un uzvedību.

Aizdomu pamudināti un gadiem ilgi pētījumi

Runājot vispārīgi par veselības pētniecības nozīmi, īsā atbilde ir – sabiedrība no tā tikai iegūst. Veselības pētniecība palīdz apzināt svarīgu informāciju par slimību tendencēm un riska faktoriem, ārstēšanas rezultātiem, aprūpes modeļiem un daudz ko citu. Viss sasummējoties sniedz mums plašāku ieskatu cilvēka veselībā un ilgmūžībā kopumā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

SmēķēšanaLasāmgabaliDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit