Derīgo izrakteņu biznesa magnāts Klaivs Palmers nesen izsauca pretrunas un diskusijas, Austrālijas raidstacijas ABC raidījumā apgalvojot, ka Covid-19 ierobežojumu protests Melburnā 20. novembrī esot pulcējis pusmiljonu cilvēku. Parlamentārietis Kreigs Kellijs minēja nekonkrētus pieticīgākus skaitļus – protestu apmeklējuši desmitiem tūkstoši cilvēku, tik daudz, "cik tālu vien acis rāda". Savukārt oficiālās policijas aplēsēs minēti 20 tūkstoši.
Par pūļa izmēru šādos pasākumos allaž lauzti šķēpi. Konkurējoši un krasi atšķirīgi apgalvojumi par apmeklētāju skaitu pavadīja arī ASV eksprezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremoniju 2017. gadā, kā arī aplēses par to, cik tad īsti bijis liels viņa atbalstītāju pulks, kas "šturmēja" Kapitoliju pēc Trampa sakāves vēlēšanās četrus gadus vēlāk.Kāpēc šis jautājums par cilvēku skaitu pūlī ir tik klaji atvērts krasi atšķirīgām interpretācijām? Un kāds ir pats precīzākais veids, kā objektīvi šo skaitu aprēķināt?
Mūsdienās lietotās metodes, kuras tiek izmantotas pūļa izmēra aplēšanā, parasti balstītas uz Džeikobsa metodi, ko 1960. gados ieviesa Herberts Džeikobss. Viņš, būdams Kalifornijas Universitātes Bērklijā žurnālistikas profesors, pa sava kabineta logu mēdza vērot pret ASV lomu Vjetnamas karā vērstos studentu protestus un pamanīja, ka cilvēkus pūlī var iedalīt zināmā struktūrā – kvadrāta iecirkņos gluži kā flīzes uz ietves, kas noteiktā secībā atkārtojas. Džeikobss saskaitīja studentus dažos no šiem kvadrātiem, tad aprēķināja vidējo studentu skaitu vienā šādā kvadrātā jeb pūļa vidējo blīvumu. Pēc tam vienkārši atlika sareizināt šo skaitu ar kopējo kvadrātu skaitu pūlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
