500 vai 20 tūkstoši? Kā precīzi aplēst politiska mītiņa apmeklējumu  (10)

Par pūļa izmēru šādos pasākumos allaž lauzti šķēpi. Konkurējoši un krasi atšķirīgi apgalvojumi par apmeklētāju skaitu pavadīja arī ASV eksprezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremoniju 2017. gadā, kā arī aplēses par to, cik tad īsti bijis liels viņa atbalstītāju pulks, kas "šturmēja" Kapitoliju pēc Trampa sakāves vēlēšanās četrus gadus vēlāk.Kāpēc šis jautājums par cilvēku skaitu pūlī ir tik klaji atvērts krasi atšķirīgām interpretācijām? Un kāds ir pats precīzākais veids, kā objektīvi šo skaitu aprēķināt?

Mūsdienās lietotās metodes, kuras tiek izmantotas pūļa izmēra aplēšanā, parasti balstītas uz Džeikobsa metodi, ko 1960. gados ieviesa Herberts Džeikobss. Viņš, būdams Kalifornijas Universitātes Bērklijā žurnālistikas profesors, pa sava kabineta logu mēdza vērot pret ASV lomu Vjetnamas karā vērstos studentu protestus un pamanīja, ka cilvēkus pūlī var iedalīt zināmā struktūrā – kvadrāta iecirkņos gluži kā flīzes uz ietves, kas noteiktā secībā atkārtojas. Džeikobss saskaitīja studentus dažos no šiem kvadrātiem, tad aprēķināja vidējo studentu skaitu vienā šādā kvadrātā jeb pūļa vidējo blīvumu. Pēc tam vienkārši atlika sareizināt šo skaitu ar kopējo kvadrātu skaitu pūlī.

Džeikobs savos novērojumos secināja, ka relatīvi "šķidrā" pūlī viens cilvēks aizņem vidēji 0,93 kvadrātmetrus, bet salīdzinoši blīvā pūlī viens cilvēks aizņem jau divreiz mazāku platību. Pavisam blīvā pūlī vienam cilvēkam atvēlēti vien 0,23 kvadrātmetri – tas jau ir īsts "stūķis". Tas tiek uzskatīts par pūļa blīvuma augstāko robežu, jo vienam cilvēkam gluži fiziski nav iespējams aizņemt vēl mazāku platību.

Šo pamatprincipu lieto arī dažādi tiešsaistes rīki, kurus izmanto, lai aprēķinātu un veiktu faktu pārbaudi apgalvojumiem par apmeklētāju skaitu noteiktā platībā. Tā vietā, lai izdalītu un skaitītu atsevišķus kvadrātus, kā to sākumā darīja Džeikobss, šie rīki vienkārši sareizina noteiktu platību, kurā notika pulcēšanās, ar pūļa blīvumu – tādējādi var aplēst cilvēku skaitu. Piemēram, zemāk redzamajā kartē iekrāsota platība, ko aizņēma protesta akcija Melburnā. Aprēķini ar šo metodi liecina, ka apmeklētāju skaits ir ap 26 050 cilvēkiem, izmantojot pūļa blīvuma rādītāju, kur vienu kvadrātmetru aizņem divi cilvēki. Par to, kā aplēst pūļa blīvumu, nedaudz vēlāk.

Kaut šādi rīki ļauj izdarīt pietiekami labas aptuvenas aplēses, ir arī ierobežojumi. Piemēram, tie pieņem, ka pūļa blīvums visur noteiktajā teritorijā ir vienmērīgs, kas nav reālistiski. Šī metode arī neņem vērā platību, ko uz ielām aizņem infrastruktūras objekti, automašīnas, koki un kuru tādējādi nevar aizņemt cilvēki.

Pūļa blīvums var būt neviendabīgs dažādu iemeslu dēļ – karstās dienās cilvēki var pulcēties blīvāk tur, kur ir ēna, bet aukstā laikā meklēt aizvēju. Šos ierobežojumus var iekļaut aprēķinos, analizējot apgabalu aerofotogrāfijās un pēc tam noteiktām vietām kartē piešķirot atšķirīgus blīvuma koeficientus. Daži uzņēmumi apgalvo, ka šī metode ļauj aplēst cilvēku skaitu desmitiem tūkstošus lielā pūlī ar kļūdas procentu, kas nepārsniedz 10%.

Lai nonāktu pie uzticamas aplēses par cilvēku skaitu pūli, kritiski svarīgi aprēķināt pūļa blīvumu, bet arī šeit fundamentāls ierobežojums ir cilvēciskās kļūdas. Pilsētvidē var likt lietā novērošanas kameru video vai digitālās skaitīšanas sistēmas, taču tas ir dārgs prieks, ja jānosedz plaša teritorija. Pūļa izmēru netieši var nojaust arī pēc izmaiņām sabiedriskā transporta noslodzē, izmantojot telefonu lokācijas datus vai analizējot mobilo datu tīkla noslodzi, kā arī aktivitāti sociālajos tīklos. Taču šīs metodes ir atkarīgas no iespējām piekļūt šiem datiem.

Iespējams, vislabākā metode pūļa blīvuma un cilvēku skaita noteikšanai ir aerofotogrāfija. Uz zemes bāzētas novērošanas sistēmas šādos gadījumos piedāvā visai ierobežotu skatu leņķi, novērošana no gaisa sniedz lielisku pārskatu. Attēlus var ievākt ar satelītiem, no helikopteriem, droniem. Lai aplēstu apmeklētāju skaitu Baraka Obamas inaugurācijā 2009. gadā (apmēram 800 tūkstoši), tika izmantots militārā satelīta uzņemts attēls.

Kad šie attēli vai video ir ievākti, ir dažādi veidi, kā noteikt, cik cilvēku tikuši kadrā, atkarībā no attēla kvalitātes un izšķirtspējas. Mākslīgā intelekta algoritmi var atpazīt cilvēkiem raksturīgās formas (blīvos pūļos pietiek ar to, ka algoritms atpazīst galvas formu) un tādējādi saskaitīt cilvēkus. Var izmantot arī statistiskas metodes vai tad, ja pūlis ir pārāk blīvs, lai skaitītu indivīdus, skaitīt cilvēku grupas.

Mobilā pūlī cilvēku skaitu aplēst ir daudz grūtāk. Blīvums pūlim, kurš pārvietojas, ir ļoti mainīgs – cilvēki pievienojas un pamet pūli dažādos gājiena posmos. Mākslīgā intelekta algoritmu darbu var apgrūtināt arī tas, ka cilvēkus aizsedz plakāti.

Šādā gadījumā daži pētnieki ierosina ieviest maršrutā noteiktus punktus, kuros skaitīt cilvēku plūsmu. Kopumā labākās aplēses tomēr var gūt, izmantojot vairākas savstarpēji papildinošas metodes – tiešo skaitīšanu, sabiedriskā transporta noslodzes datus, no gaisa uzņemtus attēlus.

Pūļa skaita noteikšanas nozīme ir plašāks jautājums par to, kuram politiķim ir vai nav pamats dižoties. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu pūļa drošu menedžēšanu arī tādos pasākumos kā plaši apmeklēti koncerti vai sporta notikumi. Ar novērošanu no gaisa var laikus pamanīt arī neparedzētu un bīstamu pūļa uzvedību vai sastrēgumus, kā arī ārkārtas gadījumos nodrošināt avārijas dienestus ar precīzu informāciju par to, kur un cik daudziem cilvēkiem var būt nepieciešama operatīva palīdzība.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā vari lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autori ir Edītes Kovanas universitātes skaitļošanas pētniece un inženiere Jumana Abū-Halafa un kiberdrošības profesors Pols Haskels-Daunlends.