Foto: NASA
"Tā nav nekāda raķešu zinātne!" – šī frāze jau labu laiku sarunvalodā plaši lietota daudzās valstīs, arī Latvijā, lai raksturotu kādu vienkāršu uzdevumu vai jautājumu. Parasti tā tiek izmantota kā norāde vai pamudinājums kādam, kurš īsti līdz galam uzdevumu vai jautājumu neizprot, pretnostatot šķietami vienkāršo uzdevumu raķešu zinātnei, kas šajā kontekstā, savukārt, kalpo kā simbols cilvēka gudrības un zināšanu augstākajām virsotnēm. Kaut Latvijā mazāk, bet pasaulē samērā bieži šādā pat kontekstā tiek lietota arī frāze "Tā nav nekāda neiroķirurģija!". Līdz šim teju pašsaprotami licies, ka raķešu inženieri un neiroķirurgi nudien prāta spēju ziņā ir trīs galvastiesas pārāki par citiem, taču laba zinātnes prakse paredz šādus priekšstatus pārbaudīt eksperimentāli, nevis nekritiski pieņemt. Beidzot tas ir noticis – pētnieki ir noskaidrojuši, vai raķešu zinātnieks ir gudrāks par vidējo cilvēku.

Neirozinātnieki no Londonas Universitātes koledžas, Londonas Karaļa koledžas, Bristoles Universitātes, Londonas Svētā Džordža Universitātes un vairākām Apvienotās Karalistes klīnikām izdevuma "The BMJ" (savulaik – "British Medical Journal") salīdzinoši vieglā noskaņā ieturētā Ziemassvētku numurā publicējuši rezultātus pētījumam, kurā salīdzināja 401 aviācijas un kosmisko lidaparātu inženieru un neiroķirurgu prāta spējas un aplūkoja, kā tās izceļas vai tieši neizceļas uz vidējā fona.

Sākotnēji ievākti dati par 600 lidaparātu un raķešu inženieriem un 148 neirozinātniekiem, tātad kopā 748 cilvēkiem. Pēc datu kopas attīrīšanas analīzē iekļauti dati par 401 cilvēku – 329 inženieriem un 72 neiroķirurgiem. Pētījuma dalībniekiem bija jāaizpilda tiešsaistes tests, kurā pārbaudīti noteikti kognitīvo spēju aspekti – atmiņa, koncentrēšanās spējas, loģika, spriestspēja, plānošanas spējas, emociju uztvere.

Kādi ir rezultāti? Iespējams, tu jau šo paredzēji – kopumā būtisku atšķirību inženieru un neiroķirurgu kognitīvajās spējās nav. Mēs nevaram apgalvot, ka raķešu zinātnieki universāli ir gudrāki un spējīgāki par neiroķirurgiem vai otrādi.

Nelielas atšķirības ir dažos no aspektiem, un runa ir par specifiski katrā no profesijām vairāk nepieciešamām prasmēm. Tā, piemēram, neiroķirurgiem bija labākas semantisko problēmu risināšanas spējas – prasmes definēt sarežģītus vārdus, izprast dažādas verbālas analoģijas. Kaut cēloņsakarības te noteiktas netika, pētnieki spekulē, ka tas varētu būt, pateicoties milzīgajam specifisku terminu vārdu krājumam, kas jāapgūst neiroķirurgam, kur turklāt daudzi no vārdiem ir atvasināti no latīņu un sengrieķu valodas.

Savukārt lidaparātu un raķešu inženieri pārspēja neiroķirurgus uzdevumos, kur nepieciešama lieliska izpratne par objektu izvietojumu telpā un spēju tos vizualizēt no dažādiem rakursiem, piemēram, noteiktas formas objektu prātā "rotēt" un it kā aplūkot no dažādām pusēm. Taču arī šī prasme nav vis kāda iedzimta īpašība, bet uztrenējama spēja.

Atmiņas spēju un dažādu vispārēju problēmu risināšanas spēju ziņā būtisku atšķirību starp abām grupām nebija.

Kas vēl jo zīmīgāk – arī tad, ja inženieru un neiroķirurgu iespēto salīdzināja ar "vidējo cilvēku" (dati par 18 257 cilvēkiem), atšķirības bija minimālas un tikai divās no pozīcijām. Turklāt abās tās nebija par labu neiroķirurgiem.
"Kad katras grupas rādītāji tika salīdzināti ar kopējās populācijas vidējiem rādītājiem, statistiski nozīmīgas bija tikai divas atšķirības – neiroķirurgu uzdevumu risināšanas spēja bija ātrāka nekā "vidējam cilvēkam", taču informācijas atsaukšana atmiņā – lēnāka," raksta pētnieki un turpina: "Tādējādi situācijās, kurās runa ir par informācijas ātru atcerēšanos, frāze "Tā nav nekāda neiroķirurģija!" nebūtu pārāk piemērota."

Protams, lai kļūtu par izcilu raķešu inženieri vai neiroķirurgu, ir jāuzkrāj milzīga zināšanu bagāža un ilgi, ilgi jāmācās, turklāt nepārtraukti zināšanas jāpapildina. Taču šis visai vieglās noskaņās ieturētais pētījums var tikt uztverts kā iedrošinājums – ja vien gribam, gandrīz katrs no mums var kļūt par raķešu zinātnieku vai neiroķirurgu.

Zinātnieki vēl piebilst, ka varbūt ir laiks slavas saulītē likt kādu citu profesiju pārstāvjus. Vai drīz "Tā nav nekāda raķešu zinātne!" vietā teiksim "Tā nav nekāda kodolfizika!" vai "Tā nav nekāda imunoloģija!" Kāds variants šķistu piemērots tev?

Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

izglītībaPsiholoģijaPrātszinatne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit