'Tā nav raķešu zinātne!' Pētnieki noskaidro, vai raķešu inženieri ir gudrāki par citiem
Foto: NASA
"Tā nav nekāda raķešu zinātne!" – šī frāze jau labu laiku sarunvalodā plaši lietota daudzās valstīs, arī Latvijā, lai raksturotu kādu vienkāršu uzdevumu vai jautājumu. Parasti tā tiek izmantota kā norāde vai pamudinājums kādam, kurš īsti līdz galam uzdevumu vai jautājumu neizprot, pretnostatot šķietami vienkāršo uzdevumu raķešu zinātnei, kas šajā kontekstā, savukārt, kalpo kā simbols cilvēka gudrības un zināšanu augstākajām virsotnēm. Kaut Latvijā mazāk, bet pasaulē samērā bieži šādā pat kontekstā tiek lietota arī frāze "Tā nav nekāda neiroķirurģija!". Līdz šim teju pašsaprotami licies, ka raķešu inženieri un neiroķirurgi nudien prāta spēju ziņā ir trīs galvastiesas pārāki par citiem, taču laba zinātnes prakse paredz šādus priekšstatus pārbaudīt eksperimentāli, nevis nekritiski pieņemt. Beidzot tas ir noticis – pētnieki ir noskaidrojuši, vai raķešu zinātnieks ir gudrāks par vidējo cilvēku.

Neirozinātnieki no Londonas Universitātes koledžas, Londonas Karaļa koledžas, Bristoles Universitātes, Londonas Svētā Džordža Universitātes un vairākām Apvienotās Karalistes klīnikām izdevuma "The BMJ" (savulaik – "British Medical Journal") salīdzinoši vieglā noskaņā ieturētā Ziemassvētku numurā publicējuši rezultātus pētījumam, kurā salīdzināja 401 aviācijas un kosmisko lidaparātu inženieru un neiroķirurgu prāta spējas un aplūkoja, kā tās izceļas vai tieši neizceļas uz vidējā fona.

Sākotnēji ievākti dati par 600 lidaparātu un raķešu inženieriem un 148 neirozinātniekiem, tātad kopā 748 cilvēkiem. Pēc datu kopas attīrīšanas analīzē iekļauti dati par 401 cilvēku – 329 inženieriem un 72 neiroķirurgiem. Pētījuma dalībniekiem bija jāaizpilda tiešsaistes tests, kurā pārbaudīti noteikti kognitīvo spēju aspekti – atmiņa, koncentrēšanās spējas, loģika, spriestspēja, plānošanas spējas, emociju uztvere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!