Šauti no lielgabala un ietriekti Mēnesī. Kāpēc zinātne dara pāri ūdens lācīšiem

Taču kāpēc zinātnieki tos pakļauj tik ekstrēmiem un bieži vardarbīgiem izmēģinājumiem? Tikai lai pašmērķīgi pārbaudītu to izturības robežas? Ne gluži – šiem eksperimentiem ir arī praktiski mērķi, jo īpaši arī pandēmiju kontekstā.

Pārdzīvotu pat pasaules galu

Organismus, kas īpaši pielāgojušies dzīvei skarbos apstākļos un lieliski jūtas tur, kur citi organismi ietu bojā, mēdz dēvēt par ekstremofiliem. Piemēram, baktērijas, kas mīt geizeros vai ārkārtīgi sausās vietās. Taču ūdens lācīši, kaut spējīgi izturēt apstākļus, kuros cilvēks un vairums citu dzīvu būtņu ietu bojā, dažu ieskatā, gluži nav uzskatāmi par ekstremofiliem. Ūdens lācīši ir nevis speciāli pielāgojušies dzīvei specifiskos, skarbos apstākļos, kur jūtas vislabāk, bet gan vienkārši spēj tos izturēt labāk nekā daudzas citas dzīvās būtnes. Tiesa, jo ilgāks laiks tiek pavadīts nelabvēlīgā vidē, jo vairāk sarūk to izredzes izdzīvot.

Ūdens lācīši nav vienīgās būtnes, kas spēj izmantot kriptobiozi, taču ir vieni no labākajiem piemēriem.