Cik sver viss pasaules koronavīruss? 5 savdabīgas lietas, ko pērn izskaitļoja zinātnieki

Cik burbulīšu vienā glāzē alus?

Ielejot glāzē vēsu, dzirkstošu alu, bieži vien komplektā nāk arī patīkama putu cepurīte, zem kuras virpuļo neskaitāmu ogļskābās gāzes burbulīšu spiets. Neskaitāmu? "Pag, pag, ne tik strauji!" nodomāja pētnieki, kuri tieši to lūkoja izzināt – cik tad šādu ogļskābās gāzes radītu burbulīšu ir šajā populārajā dzērienā. Pie lietas ķērās Reimsas Universitātes ķīmiskās fizikas profesors Žerārs Ližē-Belērs, kurš iepriekš jau šo putojošo jautājumu bija pētījis, tikai toreiz laboratorijā "zem mikroskopa" bija reģiona gods un lepnums – šampanietis. Tolaik secināts, ka glāze šampanieša "saražo" ap miljonu burbulīšu.

Kā ir ar alu? Pētnieki eksperimentā izmantoja tipisku gaišo alu ar piecu procentu alkohola satura, lejot 250 mililitrus alus puslitra tilpuma gāzēs. Alus temperatūra eksperimenta laikā bija seši grādi pēc Celsija. Pētnieki visu procesu dokumentēja video ar lielu uzņemto kadru skaitu sekundē, lai pēc tam procesu varētu izpētīt pamatīgā palēninājumā. Kopumā burbulīšu skaitu ietekmēja galvenokārt trīs faktori – alū izšķīdušās ogļskābās gāzes koncentrācija, burbulīšu tilpums un cik ātri pienāk brīdis, kurā alus ir "atšālējies" tik ļoti, lai jauni burbulīši vairs nevarētu veidoties.

Interesanti, ka CO₂ burbulīšu veidošanos veicina arī sīki, faktiski mikroskopiski nelīdzenumi un nepilnības glāzes sieniņās. Alū izšķīdušais CO₂ piesaistās šīm mikroskopiskajām plaisiņām un iedobumiem, virs nelīdzenuma pēc tam veidojot burbulīšu strūklas. Droši vien esi tādas redzējis arī pats – gar glāzes iekšmalu augšup no vienas konkrētas vietas "šaujas" burbulīšu straume.

Kā redzams, CO₂ burbulīšu skaitu glāzē noteikt nemaz nav tik vienkārši. Taču diapazonu pētnieki aplēsa. Atkarībā no dažādu faktoru ietekmes burbulīšu skaits 250 mililitros alus, kas ielieti puslitra glāzē, var mainīties robežās no 200 tūkstošiem līdz pat diviem miljoniem – divtik vairāk nekā līdzīgā tilpumā šampanieša.

Kāda ir jaunā koronavīrusa kopējā masa?

Pāri gājuši vairāki Covid-19 viļņi. Jauni varianti, jauni ierobežojumi, bet arī efektīvas vakcīnas un piesardzīga cerība, ka smagākais posms varētu būt aiz muguras. Taču – cik tad pasaulē daudz ir paša šīs "sērgas" izraisītāja – jaunā koronavīrusa? Izrādās, arī to zinātnieki pērn aprēķinājuši. Ja visu jauno koronavīrusu, kas katrā konkrētā brīdī cirkulē pasaulē, savāktu vienuviet, saķepinātu iedomātā pikā un uzliktu uz svariem, cik tas svērtu? Pētnieki apkopoja jau zināmo gan par to, cik vīrusa daļiņu vidēji ir viena inficēta cilvēka organismā, gan statistiku par saslimušo cilvēku skaitu pasaulē, ņēma rokā kalkulatoru un ķērās pie rēķināšanas.