Kodolsintēze šobrīd ir viens no karstākajiem pētniecības laukiem fizikā – gan tādā nozīmē, ka aizvien aktīvāk šo nākotnē tik daudzsološo enerģijas ieguves metodi pēta arī privātais sektors, gan pavisam burtiskā nozīmē šī ir pavisam karsta fizika. Lai ražotu enerģiju, atomu kodolus nevis skaldot, bet savienojot, jāiededz plazma un tā jānotur, un šim procesam ir jābūt pilnībā kontrolējamam. Kas nemaz nav viegli, ja runa ir par apstākļiem, kur viela ir vairākas reizes karstāka nekā Saules kodols. Nupat Ķīna paziņojusi, ka eksperimentālajā EAST kodolsintēzes reaktorā atkal sasniegts jauns rekords.
Pērn EAST ("Experimental Advanced Superconducting Tokamak") zinātnieki jau varēja palepoties, ka spējuši reaktorā noturēt 120 miljonus grādu pēc Celsija karstu plazmu 101 sekundi, bet 160 miljonus grādu karstu plazmu 20 sekundes.
Nu EAST jeb tā dēvētajā "mākslīgajā Saulē" izdevies 70 miljonus grādu karstu plazmu noturēt 1056 sekundes. Saules kodolā temperatūra sasniedz ap 15 miljoniem grādu pēc Celsija. Tādējādi Ķīnas zinātnieki EAST reaktorā spējuši vairāk nekā 17 minūtes noturēt plazmu, kas četras ar pusi reizes karstāka par Saules kodolu. Kā tas iespējams? Skaidrs, ka tiešu kontaktu ar šādas temperatūras plazmu neizturētu neviens materiāls, pat viskarstumizturīgākie materiāli, tāpēc tokamakos plazmas "diegs" tora formas vakuuma kamerā tiek noturēts pa vidu ar spēcīgu magnētu palīdzību, atstatu no kameras sienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
