Pēc doktora grāda iegūšanas Kristapu Kļaviņu karjeras ceļš bija aizvedis uz Austriju, kur viņš trīs gadus strādāja kā zinātnieks uzņēmumā, bet vēl pēc tam trīs gadus vadīja laboratoriju vienā no pasaulē vadošajiem biomedicīnas pētījumu institūtiem. Nu zinātnieks atgriezies Latvijā un pēta biomateriālus. Kristaps ir viens no tiem zinātniekiem, kuru stāsti iekļauti izstādē "Zinātne Latvijai 2022".
"Mans stāsts par pievienošanos Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu inovāciju un attīstības centram ir arī stāsts par atgriešanos Latvijā un atgriešanos akadēmiskajā vidē," atklāj pētnieks. Atgriezies dzimtenē pēc tam, kad 2020. gadā ieguvis Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto stipendiju, Kristaps varēja atsākt akadēmisko karjeru un pētīt to, kas tik tiešām pašu interesē.
"Savā profesionālajā darbībā līdz šim nodarbojos ar analītisko ķīmiju. Pēdējos 10 gadus specializējos virzienā, ko sauc par metabolomiku – tas nozīmē mērīt mazas molekulas, metabolītus, dažādos paraugos," skaidro zinātnieks.
"Metabolisms ir ķīmisko reakciju kopums, kas notiek šūnās un šūnām nodrošina to enerģiju, funkciju un izejvielas jaunu šūnu veidošanai. Metabolīti ir visas mazās molekulas, kas piedalās šajās reakcijās. Mērot šūnās esošos metabolītus, varam saprast, kā šūna uzvedas, kas tajā notiek? Kā atšķirt veselu no slimas šūnas?" Savukārt biomateriāli ir laboratorijā veidoti materiāli, kurus var izmantot terapijā, piemēram, kaulaudu slimību ārstēšanai. Kristaps savā darbā savieno šīs jomas.
"Pētījumos skatos, kā minās šūnu metabolisms, kad šūnas satiekas ar biomateriāliem. Kas ir tās reakcijas un mazās molekulas, kas izmainās šūnās? Vai varam izmantot šīs izmaiņas, lai radītu biomateriālus ar vēlamajām īpašībām?"
Izstādi "Zinātne Latvijai 2022" līdz 29. janvārim var aplūkot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva 1. izstāžu zālē. Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā izstāde vēsta par 12 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Noskenējot QR kodu, izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari. Visi video stāsti tiks publicēti arī "Delfi Campus".
Klikšķinot šeit, vienkopus atradīsi citus "Zinātne Latvijai" stāstus – gan šī gada, gan pagājušā gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
