Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā (LHC) 2018. gadā eksperimentu sērijā tika triekti kopā svina joni. Kopā aptuveni 13 miljardi sadursmju, un katras rezultātā pa malu malām pašķīda desmitiem tūkstoši elementārdaļiņu. Laikam lieki skaidrot, kāpēc pagāja gandrīz trīs gadi, lai no eksperimentos ievāktajiem datiem nonāktu līdz publicētam pētījumam. Datu apjoms ir gigantisks.
Bliežot kopā svina jonus, LHC tika radīts visai eksotisks elementārdaļiņu maisījums – kvarku-gluonu plazma. Pētnieki uzskata, ka šī supersakarsēto elementārdaļiņu "zupa" varētu atgādināt apstākļus, kādi eksistēja pirmajās mikrosekundēs pēc Lielā sprādziena. Eksistēja, bet daudz īsāku laiku nekā viens acumirklis – jau pēc dažām sekundes miljonajām daļām šī plazma bija atdzisusi pietiekami, lai no elementārdaļiņām izveidotos protoni un neitroni, mums jau daudz labāk pazīstamas daļiņas, kas veido "normālās" matērijas atomu kodolus. Taču šajās dažās mikrosekundēs notika daudz kas interesants un vēl nezināms – daļiņas kvarku-gluonu plazmā sadūrās, salipa kopā, atkal atdalījās, nu jau citā konfigurācijā. Viena no šīm konfigurācijām ir šī stāsta galvenā varone – noslēpumainā X daļiņa, ko līdz šim fiziķi eksperimentāli fiksējuši vien ļoti retos gadījumos un uz ārkārtīgi īsu brīdi. Tik īsu, ka pagūt to izpētīt un uzzināt ko vairāk vienkārši nebija iespējams. Nu zinātniekiem ir cerība, ka tas drīz varētu mainīties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
