Cilvēka zelta standarts jeb kā radās strīdīgais ķermeņa masas indekss

Šī raksta nolūks nav detalizēti iztirzāt visu to, kas saistībā ar ĶMI ir pareizi vai nepareizi, un atbildēt, cik precīza mēraukla tā ir indivīda veselības stāvokļa novērtējumam. Tas ir pārāk plašs un sarežģīts temats vienai publikācijai, un pārlieku vienkāršot ĶMI kā indikatoru veselības stāvoklim būtu drīzāk kaitnieciski nekā lietderīgi. Tā vietā šoreiz īss atskats vēsturē, kā vispār tika radīta un pētīta šī slavenā formula. Tas pats par sevi ir interesants stāsts, jo runājam par laiku, kad vēl nebija mūsdienīgu ierīču, ar kurām noteikt, cik tad daudz no cilvēka ķermeņa masas veido tauki, cik muskuļi un cik blīvi un masīvi ir kauli.

Cilvēka "vidējais aritmētiskais"

Kā jau minēts, šodien aizvien ĶMI plaši tiek lietots, lai spriestu par cilvēka veselības stāvokli un riskiem iedzīvoties dažādās kaitēs. Vēl pavisam svaigā atmiņā ir zīmīgais skaitlis 30 – cilvēki ar ĶMI virs 30 pirms nu jau gandrīz gada tika iekļauti riska grupā un bija tiesīgi ātrāk par "vidējo veselīgo pilsoni" saņemt vakcīnu pret Covid-19. Tas nekas, ka ĶMI virs 30 var būt arī kārtīgam muskuļu kalnam, kas lielu daļu brīvā laika pavada sporta zālē un kura ķermenī tauku īpatsvars ir niecīgs.