Divas visveiksmīgākās ASV radītās vakcīnas pret Covid-19 – "Pfizer" un "Moderna" – ir mRNS vakcīnas. Ideja izmantot ģenētisko materiālu, lai izsauktu imūno atbildi, atklājusi pavisam jaunu pētniecības lauku, un pielietojuma potenciāls medicīnā ir tāds, kas tradicionālo tehnoloģiju vakcīnām "nav pa zobam". Debora Fulere ir Vašingtonas Universitātes mikrobioloģe, kura vairāk nekā 20 gadus pētījusi ģenētiskā materiāla tehnoloģiju vakcīnas. Par savu darbu un mRNS vakcīnu nākotni Fulere stāsta vietnes "The Conversation" podkāstā, bet šajā rakstā apkopots būtiskākais.
Cik ilgi jau pētītas nukleīnskābju vakcīnas?
Šo tehnoloģiju vakcīnu ir izstrādē jau apmēram 30 gadus. Nukleīnskābju vakcīnu pamatā ir princips, ka ģenētiskā informācija plūst no DNS uz RNS, un pēc tam no RNS uz proteīniem. Ikvienam proteīnam, kolīdz zinām tā ģenētisko sekvenci jeb kodu, varam izstrādāt atbilstošu mRNS jeb DNS molekulu, kas dod cilvēka šūnām instrukciju ražot šo proteīnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
