Kāpēc noteikt kalcija līmeni asinīs un ko RSU zinātnieki atklājuši par epitēlijķermenīšiem

Epitēlijķermenīši ir četri nelieli dziedzeri kakla mīkstajos audos, kuru būtiskākais uzdevums ir regulēt kalcija līmeni asinīs. Ja tas palielinās, cilvēks var ciest no kaulu blīvuma samazināšanās un lūzumiem, pastiprinātas urīnceļu akmeņu veidošanās, hroniska noguruma un koncentrēšanās spēju zuduma.

2020. gada nogalē uzsāktajā projektā kopumā piedalījās pieci pētnieki. Atbilstoši fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas rāmējumam, komandu veidoja gan pieredzes bagāti zinātnieki un klīnicisti, gan medicīnas studenti un rezidenti, stāsta projekta vadītāji – radioloģe, asociētā profesore Maija Radziņa un endokrīnais ķirurgs, asociētais profesors Zenons Narbuts.

Zinātnieku uzmanības centrā bija primārā hiperparatireoze – biežākā ar epitēlijķermenīšiem saistītā patoloģija. Tā sastopama 0,1-0,3% iedzīvotāju un visbiežāk izpaužas kā adenoma jeb labdabīgs audzējs. Viena no izmainīto epitēlijķermenīšu ārstēšanas metodēm ir operācija, pirms kuras veicama precīza veidojuma lokalizācija – tas ļauj veikt adekvātu ķirurģiskās pieejas plānošanu un efektīvu ārstēšanu. Pētījums aptvēra pacientus, kuriem pirms operācijas veikta vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu un kakla mīksto audu multiparametriska ultrasonogrāfiska izvērtēšana.

Pētījuma mērķis bija analizēt epitēlijķermenīšu hiperplastiskās un neoplastiskās vaskularizācijas un pēcoperācijas morfoloģiskās īpatnības pacientiem ar minēto diagnozi. Tas darīts, izmantojot elastogrāfiju un kontrasta ultrasonogrāfiju – mūsdienās diagnostikā arvien biežāk izmantotās inovatīvās diagnostikas metodes, kas precizitātē pārspēj konvencionālo ultrasonogrāfiju. Kamēr elastogrāfijā tiek mērīts audu blīvums, kontrasta ultrasonogrāfijā pacientam caur venozo katetru ievada kontrastvielu un ar ultrasonogrāfiju pēta kontrastvielas krāšanos un izskalošanos no epitēlijķermenīšiem, lai varētu secināt, vai šajos dziedzeros sastopamie veidojumi ir labdabīgi vai ļaundabīgi. "Ultrasonogrāfijai ar kontrastvielu ir būtiskas priekšrocības – tā tiek izvadīta ar izelpoto gaisu caur plaušām, līdz ar to pielietojums ir drošs visās vecuma grupās, tostarp arī grūtniecēm, bērniem un cilvēkiem ar hronisku nieru mazspēju," stāsta asociētā profesore Radziņa.

"Liekot lietā inovatīvas ultrasonogrāfijas metodes, mums izdevās ar lielāku precizitāti noteikt un apstiprināt epitēlijķermenīšu adenomu anatomisko novietojumu un patoloģijas tipu. Tā kā šīs metodes – ultrasonogrāfijas elastogrāfija un kontrasta ultrasonogrāfija – pierādījušas savu nozīmi turpmākās ārstēšanas un ķirurģiskās pieejas izvēlē, esam plānojuši aktīvu pētniecību arī turpmāk," nākotnes ieceres ieskicē asociētais profesors Narbuts. Vienlaikus pētnieku komanda aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim, kalcija un parathormona līmenim asinīs, un izmaiņu gadījumā vērsties pie speciālistiem, lai varētu veikt atbilstošu mūsdienīgu izmeklēšanu un uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu.

--

Projektā piedalījās RSU Radioloģijas katedras, RSU Radioloģijas zinātniskās laboratorijas, RSU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras zinātnieki, kā arī ārsti speciālisti no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas klīnikām: radiologs Dr. S. Pavlovičs, rezidente ķirurģijā Dr. E. Tauvēna, medicīnas studente M. Ratniece. Projekts realizēts Latvijas Zinātnes padomes granta Multiparametru ultrasonogrāfijas korelācija ar scintigrāfijas un pēcoperācijas histoloģijas atradi pacientiem ar primāru hiperparatireozi (lzp-2020/2-0297) ietvaros.