Ja slavenākais sauszemes aizvēsturiskais briesmonis bez šaubām ir karaliskais tiranozaurs jeb Tyrannosaurus rex, tad okeānā tas ir megalodons – gigantiskā haizivs, par kuras eksistenci mūsdienās liecina atrastie zobi, dažs no tiem prāvas cilvēka plaukstas lielumā. Dažādās ilustrācijās rekonstruēts arī tas, kā varētu izskatīties pati zobu īpašniece. Pārsvarā megalodons tiek attēlots kā mūsdienu lielā baltā haizivs "uz steroīdiem" – vizuāli gandrīz tāda pati, tikai vairākas reizes lielāka. Taču, vai mēs patiešām varam droši zināt, ka megalodons izskatījās apmēram tā un ne citādi? Grupa pētnieku nupat publicētā darbā argumentē, ka nevaram gan.
Aizvēsturiskais milzis megalodons laika gaitā klasifikācijā "pārceļojis" no vienas ģints citā. Jau 19. gadsimta vidū tā tika pie zinātniskā nosaukuma Carcharodon megalodon. Toreiz tika pieņemts, ka megalodonam varētu būt tieša radniecība ar mūsdienu lielo balto haizivi (Carcharodon jeb lielo balto haizivju ģints). Vēlāk jau spriests, ka tomēr megalodons jāklasificē atsevišķā ģintī Carcharocles, kas ietilpst aizvēsturisko makreļhaizivju dzimtā Otodontidae. Šobrīd megalodons ierindots Otodus ģintī, bet biežāk lietotais sugas nosaukums latīniski – Otodus megalodon. Kāpēc tāds juceklis? Debates, izrādās, turklāt bijušas ne tikai par klasifikāciju, bet aizvien ir par megalodona izskatu, un tam ir loģisks izskaidrojums.
Ja par dinozauru ķermeņa aprisēm mums visai labi vēsta fosilizējušies kauli, un veiksmīgākie arheoloģiskie atradumi ļāvuši paleontologiem rekonstruēt skeletos gandrīz visā pilnībā, iztrūkstot vien dažiem kauliņiem, tad ar haizivīm ir pavisam cits stāsts. Tās ir skrimšļzivis, kuru ķermeni lielākoties veido mīkstie audi. Tiek lēsts, ka megalodoni izmira pirms apmēram 3,6 miljoniem gadu, un mūsu zināšanas par šīm senajām plēsoņām lielākoties balstītas vien uz atrastajiem zobiem un pavisam nedaudziem skrimšļa skeleta fragmentiem. Pilns fosilizējies megalodona "nospiedums" tā arī vēl nav atrasts, tāpēc minējumi par šīs haizivs ķermeņa formu ir tieši tas – minējumi, kā uzskata pētnieku komanda no Kalifornijas Universitātes Riversaidā, Depola Universitātes un paleontologa Čārlza Šternberga vārdā nosauktā Dabas vēstures muzeja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
