Martins Dukurs
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ātrums pats par sevi var būt faktors, kas daudzus sporta fanus fascinē un piesaista bobsleja, kamaniņu un skeletona sacensībām šī gada Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Taču aiz elpu aizraujošās traukšanās lejup pa ledus klāto reni stāv vesels lērums fizikas konceptu. Tieši veids, kā sportisti spēj reaģēt uz šo šļūcienu fiziku, nosaka, kurš būs visātrākais un aizsteigsies priekšā pērējiem.

Es pētu sporta fiziku. Lielu daļu no aizraujošajām niansēm renes sporta veidos ir grūti palaist garām nepamanītu. Sportistu kustības bieži vien ir pārāk niecīgas, lai mēs tās ievērotu, kad sportisti traucas mums garām milzu ārumā un TV ekrānos izskatās vien pēc izplūduša pleķa. Gribētos domāt, ka sacensību dalībnieki nedara neko vairāk kā vien ļauj sev krist vai slīdēt lejup pa trasi gravitācijas ietekmē. Taču tas ir vien virspusējs priekšstats, un zelta medaļu kaldinošā braucienā lomu spēlē daudz un dažādas smalkas fizikas nianses.

Gravitācija un enerģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!