Dinozauri arī šķaudīja. Atrasti pierādījumi 150 miljonus gadu senai elpceļu infekcijai

Diplodoki ir zauropodu apakškārtas ģints dinozauri. Atrastās fosilijas liecina, ka tie pa šo pasauli stampājuši pirms aptuveni 150 miljoniem gadu, vēlīnajā Juras periodā. Diplodoki ir, iespējams, vieni no vislabāk atpazīstamajiem dinozauriem, kā arī bijuši vieni no garākajiem sauszemes dzīvniekiem – pat 25 metrus gari un ar masu no 30 līdz pat 80 tonnām.

Tā kā diplodoku fosilijas ir atrastas salīdzinoši daudz, daļa no tām pat paleontologiem atklāja pilnībā saglabājušos skeletu, tad šos senos dzīvniekus var samērā labi izpētīt. Paleontoloģe Kerija Vudrufa, pētot pirms vairāk nekā 30 gadiem atrasto Dollijas skeletu, secināja – uz dinozaura kakla skriemeļiem vairākās vietās ir jocīgi izaugumi, kas atgādina brokoļu galviņas.

"Esmu redzējusi ļoti daudz zauropodu skriemeļus, redzējusi daudz jocīgu lietu, bet nekad neesmu redzējusi kaut ko līdzīgu šīm struktūrām," izdevumam "The Guardian" atzina pētniece. Viņa nolēma likt lietā "tviterspēku" un bildes publiskoja sociālajos tīklos, mudinot cilvēkus dalīties ar idejām, kas varētu būt izraisījis šos izaugumus uz Dollijas kakla skriemeļiem.

Uz atbildēm ilgi nebija jāgaida – vairāki zinātnieki norādīja, ka šie izaugumi ir stipri līdzīgi skriemeļu defektiem, kurus var novērot mūsdienu putniem, kas cieš no elpceļu infekcijām (un atcerēsimies, ka putni ir dinozauru pēcteči – evolucionējuši no teropodiem). Pēc tam šīs aizdomas apstiprinātas, veicot datortomogrāfijas izmeklējumus.

Neparastie izaugumi varētu būt veidojušies, piemēram, kā reakcija uz infekciju, kas līdzīga mūsdienu aspergilozei – pelējuma sēnītes ierosinātai infekcijai, kas skar elpošanas sistēmu. Putniem šāda infekcija, ja atstāta bez ievērības un netiek ārstēta, ir nāvējoša.

"Es iztēlojos, ka Dollija varēja būt gluži kā slims cilvēks – klepojusi, šķaudījusi, cietusi no drudža," sprieda Vudrufa.

"Dinozauriem, tostarp milzīgajiem zauropodiem, bija putniem līdzīga respiratorā sitēma ar gaisa maisiem, kur gaiss plūst gan caur plaušām, gan sarežģītai gaisa maisu sistēmai," "The Guardian" skaidro Bristoles Universitātes paleontologs Maikls Bentons. "Jaunais atklājums norāda uz bojājumiem, kas līdzīgi mūsdienu putnos novērotajiem, kad tie cieš no gaisa maisu iekaisuma. Vistām tas var nozīmēt piepampušu kaklu, letarģisku uzvedību, klepošanu. Iedomājieties tikai 50 tonnas smagu dinozauru atklepojam milzīgus puņķu burbuļus," ne pārāk patīkamu ainu ieskicē Bentons.

Skaidrs, ka tiešā veidā gūt pierādījumus miljonus gadu senām vīrusu, baktēriju vai sēnīšu izraisītām infekcijām mēs nevaram, tāpēc paleontologiem atliek vien uzmanīgi pētīt fosilizējušos kaulus, kuri šad un tad var atklāt arī ko vairāk par dinozaura dzīvi, ne tikai tā aptuveno izmēru, masu un izskatu.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Scientific Reports"