Pētījums, kurš janvārī publicēts izdevumā "Frontiers in Nutrition", nonāca mediju virsrakstos visā pasaulē. Cita starpā tajā secināts, ka sarkanvīna dzeršana saistāma ar samazinātu risku "saķert" Covid-19. Taču, pirms saaicini draugus uz ballīti, lai par to saskandinātu glāzes, ir būtiski ņemt vērā vairākus iemeslus, kāpēc šī informācija jāuztver ar pamatīgu devu piesardzības.
Konkrētais pētījums ir uzskatāms piemērs, kāpēc daudzi pētījumi par uzturu un tā ietekmi uz veselību ir neuzticami un jāinterpretē ļoti uzmanīgi. Metodēm, kādas izmanto šādos pētījumos, mēdz būt daudz ierobežojumu, un tieši tādēļ bieži vienu dienu nākas lasīt, ka kāds ēdiens mūsu veselībai ir ļoti labs, bet jau nākamajā dienā kādā citā pētījumā apgalvots pretējais. Šādas pretrunas pētījumu secinājumos turpina būt karstu debašu un saspīlējumu objekts uztura zinātnē. Tāpēc izklāstīsim dažus no iemesliem, kāpēc šāda veida pētījumi mēdz būt maldinoši.
Kas tika secināts?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
