Teilors savā pētnieciskajā darbā pievērsies tieši zauropodiem – šajā apakškārtā ietilpst pārsvarā liela izmēra augēdāji, kas pārvietojās uz četrām kājām. Tiem raksturīgi arī izteikti gari kakli, un tieši šī ķermeņa daļa ir tā, kurai uzmanību pievērsis Teilors.
Izrādās, ka vairumam zinātniski dokumentēto zauropodu fosiliju kakla daļā skriemeļi bieži ir deformēti. Daļa paleontologu arī nereti nespēj vienoties, kur īsti beidzas muguras daļa un sācies kakls. Daudzos modeļos, pēc skeleta fosilijām rekonstruējot zauropodu aptuveno izmēru un veidolu, netiek ņemti vērā arī tādi faktori kā skrimšļi un taukaudi. Citiem vārdiem sakot – Teilors ar savu pētījumu mudina pārāk nepaļauties uz muzejos "sastutētajiem" skeletiem kā precīzu dinozaura apmēru reprezentāciju.