RSU doktorants Nauris Zdanovskis ar modernām tehnoloģijām pēta smadzeņu mikrostruktūru

Kā uzsver promocijas darba vadītājs asociētais profesors Ardis Platkājis, Zdanovskis un zinātniskā grupa strādā pie principiāli jaunas pieejas galvas smadzeņu neirodeģeneratīvo slimību agrīnā diagnostikā, un līdzšinējais veikums jau augstu novērtēts Eiropas Radiologu kongresā un starptautiskās publikācijās. Arī RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs asociētais profesors Ainārs Stepens atzīmē šo pētījumu praktisko pienesumu, jo sevišķi projektam "Modificējamie bio un dzīves stila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai, MOBILE-COG".

"Pateicoties dr. Zdanovska izrādītājai iniciatīvai un prasmei analizēt magnētiskās rezonanses datus ar pētnieciskās radioloģijas rīkiem, esam būtiski palielinājuši mūsu spējas galvas smadzeņu struktūras un funkciju interpretēšanā," saka asociētais profesors Stepens.

"Pats nāku no Daugavpils, no mediķu ģimenes. 11. vai 12. klasē bija doma mācīties IT jomā, tomēr sapratu, ka šādu soli vēlāk nožēlotu, savukārt mana pašreizējā radiologa specialitāte ļauj apvienot ārstniecību ar modernākajām informācijas tehnoloģijām," profesijas izvēles iemeslu skaidro Nauris. Pirmais praktiskais solis pētniecībā ticis sperts, mācoties RSU Medicīnas fakultātes sestajā kursā, kad students sāka veikt vienas smadzeņu struktūras jeb hipokampa izmēru un tilpuma mērījumus. Jaunais pētnieks salīdzināja tos cilvēkiem, kuriem nav kognitīvo traucējumu, un cilvēkiem, kuriem ir šādi traucējumi un demence.

Neirologs veic pacienta stāvokļa un kognitīvo funkciju izvērtējumu, un balstoties uz to, pieņem lēmumu, vai pacientam ir nepieciešams veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Ja tie ir veikti, seko dažādu galvas smadzeņu struktūru analīze. Pētījumā piedalās pacienti ar kognitīviem traucējumiem jeb pētījuma grupa un pacienti bez kognitīviem traucējumiem jeb kontroles grupa. Nauris atceras, ka pirms septiņiem gadiem, kad uzsāka pētījumu, hipokampu mērīja ar rokām, apvelkot to magnētiskās rezonanses attēlā. Šodien, pateicoties IT attīstībai un dažādiem algoritmiem, pat mākslīgajam intelektam, šos aprēķinus veic dators.

Ikdienā cilvēki galvas smadzenes bieži redz kā vienu orgānu un varbūt ir dzirdējuši par dažādām to funkcijām, kuras veic atsevišķas smadzeņu daļas. Mūsdienu modernā magnētiskā rezonanse dod iespēju skatīties daudz sīkākās detaļās un atsevišķi vērtēt galvas smadzeņu daļas, kas atbild par atmiņu, domāšanu, kustībām un citām funkcijām.

Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka nākotnē ar demenci sirgstošu cilvēku skaits arvien pieaugs, jo palielinās dzīvildze. Šīs slimības veidos arvien lielāku ekonomisku spiedienu uz sabiedrību, skaidro Nauris. Tādēļ ir svarīgi savlaicīgi noteikt, ka mūža otrajā pusē var attīstīties kognitīvie traucējumi, un jārīkojas, lai to riskus mazinātu vai pat novērstu. Pētnieks atzīst, ka šobrīd vēl nav starptautiski atzītu demences zāļu. Aizvadītajā gadā ASV gan tika apstiprinātas pirmās zāles Alcheimera slimības ārstēšanai, tomēr daļa pasaules zinātnieku sabiedrības uzskata, ka zāļu efektivitāte nav pietiekami pierādīta, tādēļ tās vēl netiek plaši izmantotas.

Lielu paldies pētnieks saka RSU Radioloģijas katedras vadītājam asociētajam profesoram Ardim Platkājim, kurš ir Naura doktora darba vadītājs un daudz palīdzējis pētījuma īstenošanā.

Tāpat radiologs augstu vērtē sadarbību ar asociēto profesoru Aināru Stepenu, kura vadītajā Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrā arī tiek veikts smadzeņu kognitīvo funkciju izpētes darbs. Kā skaidro Nauris: "Asociētā profesora Stepena pētījumā vairāk tiek skatītas kognitīvo traucējumu ārējās izpausmes, taču mēs kopā ar profesoru Platkāji pētām, kas notiek smadzenēs".
Naurim liekas fascinējoši, ka mūsdienu modernā magnētiskā rezonanse var apskatīt, kas notiek cilvēka smadzenēs, un pateikt, kādēļ cilvēkam ir tāda vai citāda izpausme, labāka vai sliktāka atmiņa, kā arī izdarīt citus secinājumus un iespējams pat prognozēt cilvēka rīcību.