ledus
Foto: Shutterstock
Mēs to liekam iekšā atspirdzinošos dzērienos, priecājamies par iespēju ziemā paslidot pa aizsalušu dīķi vai tieši pretēji – nolamājamies, ja sanāk uz tā paslīdēt un nokrist. Tas ir ļoti izplatīts un bieži sastopams. Šķiet, ka tam vajadzētu būt izpētītam līdz pēdējam atomam, tomēr ūdens cietais agregātstāvoklis – ledus – nemaz nav tik prasts un vienkāršs, kā varētu šķist. Ledus var eksistēt vienā no vismaz 19 kristāliskajām fāzēm (no I līdz XIX), turklāt lielākā daļa no šīm fāzēm ir visai eksotiskas un līdz šim iegūtas tikai laboratoriskos apstākļos. Iespējams, zinātniekiem nu izdevies atklāt vēl vienu ledus paveidu.

Ledus VIIt ir pārejas fāze starp ledu VII un ledu X (attiecīgi septīto un desmito no zināmajām 19 fāzēm). Arī šajā gadījumā ir ļoti maz ticams, ka ūdens ledus šādā pārejas fāzē kaut kur uz Zemes varētu izveidoties dabiski. Taču tas varētu palīdzēt atklāt šo to jaunu par ūdens iespējamo "uzvedību" uz masīvām citplanētām.

"Campus" jau iepriekš vēstīja par ledus XIX fāzes atklāšanu un pētīšanu, kas detalizēti izklāstīta publikācijā zinātniskajā izdevumā "Nature Communications".

zinatneFizikaCitplanētas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit