Ukrainas karavīrs
Foto: AP/Scanpix/LETA
Populārā politiskā trillera "Džeks Raiens" otrās sezonas sākumā Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķis māca jaunajiem darbiniekiem nepaļauties uz mediju ziņām kā uzticamu avotu par to, kas patiesībā notiek karā. Mēs nevaram gūt nepastarpinātas ziņas par to, ko karavīri piedzīvo karadarbības laikā. Taču mēs zinām, ka tā bieži vien ir ļoti traumatiska pieredze. Par laimi, pētījumi psiholoģijā ļauj apjaust, cik liela varbūtība karu pieredzējušajiem ir emocionāli tikt tam pāri un kā novērst tādas problēmas kā posttraumatiskā stresa sindroms (PTSS).

Karavīriem, arī šobrīd Ukrainā karojošajiem, ir ļoti augsts risks iedzīvoties PTSS. Tā ir kropļojoša reakcija, kad atmiņas par piedzīvoto traumatisko pieredzi pārņem prātu un liek cilvēkam pastāvīgi justies apdraudētam, saasinātām maņām un "kā uz nažiem", pārgurušam un vienkārši tā, it kā viss kļūst arvien sliktāk un sliktāk.

Pēc traumas attīstījies PTSS bieži vien ir gluži kā vārti, caur kuriem ienāk citas garīgās saslimšanas. Līdz pat 80% no cilvēkiem ar PTSS vēlāk attīstās arī kāda no šīm problēmām – trauksme, depresija, pārmērīga apreibinošo vielu lietošana, sliktākajā gadījumā tas noved līdz pašnāvībai. Vai PTSS būtu vieglā vai smagā formā, šai kaitei ir graujošs iespaids gan uz pašu cietēju, gan šī cilvēka tuviniekiem.

KaršstressPsiholoģijaKrievijas iebrukums Ukrainā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit