"The Human Genome Project" iniciatīva tika uzsākta 1990. gadā un noslēdzās 2003. gadā ar pirmā gandrīz pilnīgā cilvēka genoma sekvencēšanu. Precīzāk – bija izdevies "atkost" 92% no genoma. To var uztvert kā pirmo cilvēka genoma sekvences "melnrakstu". Atlikušie 8% izrādījās īpaši ciets rieksts, un tobrīd galvenais ierobežojums bija pieejamās tehnoloģijas.
Īsi atgādināsim dažas pamatlietas par to, kas tad veido mūsu genomu. Gēns ir dezoksiribonukleīnskābes jeb DNS molekulas daļa. Vienpavediena DNS sastāv no nukleotīdiem jeb, vienkārši sakot, "burtiņiem" noteiktā secībā. Nukleotīdi ir adenīns (A), timīns (T), guanīns (G) un citozīns (C). Divpavedienu DNS – atpazīstamā DNS dubultspirāle – veidojas no diviem vienpavediena DNS, kur nukleotīdi sasaistās savā starpā ar ūdeņraža saitēm un veido bāzu pārus. Šādi saslēgties var tikai adenīns ar timīnu un guanīns ar citozīnu. Molekulārā bioloģe un genoma pētniece Gabriele Hārtlija izmanto analoģiju ar grāmatu. Nukleotīdi ir burti, kas apkopoti hromosomās (nodaļās). Šīs nodaļas savukārt sastāv no rindkopām (gēniem).