"Suņi ir mūsu tuvākie kompanjoni. Mēs neesam cieši radniecīgi bioloģiskā izpratnē, taču suņi dzīvo kopā ar mums, strādā kopā ar mums, rūpējas par mūsu mājām un mūsu atvasēm. Tāpēc man šķita, ka, pētot dažādus cilvēku un suņu saiknes aspektus, es labāk izpratīšu arī pašu cilvēku izcelsmi un evolūciju," Burovsa sava darba pētnieciskā pamatojumu skaidro izdevumam "Popular Science".
Antropologi par to vēl diskutē, taču visbiežāk par cilvēku un suņu dzimtas plēsēju savstarpējo attiecību sākumu uzskata laika posmu 15 līdz 30 tūkstošus senā pagātnē. Atsevišķās mūsdienu Eiropas un Sibīrijas teritorijās Homo sapiens sāka dzīvot ciešākā simbiozē ar vietējiem vilku bariem. Teorijas, kā tieši izpaudās šī abpusēji izdevīgā līdzāspastāvēšana, ir dažādas, taču lielākā daļa no tām, protams, saistīta ar pārtiku. Piemēram, viena no teorijām ir, ka daži pārdrošākie īpatņi no vilku bara sāka palīdzēt cilvēkiem medībās, tādējādi gan palielinot veiksmīgu medību varbūtību, gan ļaujot tikt galā ar izmērā lielāku medījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
