Ar šo visai negodīgo, taču izdevīgo praksi nodarbojas arī Latvijā mītošās parastās dzeguzes. Taču tās nav vienīgie putni, kas ar olu perēšanu un jauno putnēnu audzināšanu sevi neapgrūtina, bet tā vietā izvēlas iedēt olas citu putnu ligzdās. Viens no tādiem ir arī Āfrikā mītošais parazītzvirbulis (Anomalospiza imberbis), kas itin veiksmīgi imitē izskatu pat vairāku atsevišķu putnu sugu dētajām olām. Kā tas izdodas un vai šo viltnieku stratēģija vēl ilgi būs tikpat sekmīga – to ornitologiem palīdz nozskaidrot putnu DNS analīze.
Kamēr mēs gatavojamies Lieldienām, ornitologi lūko "atkost", kā vienas sugas putniem izdodas tik veiksmīgi imitēt tik atšķirīgu krāsu un rakstu olas. Šo praksi dēvē par ligzdošanas parazītismu – putni, kas to piekopj, izmanto izdevīgu brīdi un iedēj savu olu svešā ligzdā, vienu no tur jau iedētajām vienkārši izgrūžot ārā. Parasti šis process prasa vien 10 sekundes. Lai ligzdas saimniece šo olu pieņemtu kā savējo, tai jābūt vizuāli ļoti līdzīgai.
Varētu sagaidīt, ka šādi parazītdējēji savu olu izskatu evolūcijas gaitā ir pielāgojuši konkrētas sugas olām. Taču apbrīnojami, ka Subsahāras Āfrikā mītošais Anomalospiza imberbis spēj šādi apmuļķot pat četras dažādas putnu sugas, kuru dētās olas cita no citas diezgan būtiski atšķiras – tas ir īsts olu "viltošanas" meistars. Gadu desmitiem zinātnieki centušies izprast mehānismu, kas šo spēju nodrošina, turklāt – kā šīs prasmes tiek nodotas atvasēm, kuras audzinājuši dažādi "audžuvecāki"?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
