Mērījums, kas "var salauzt fiziku", – šādi virsraksti izskanējuši pēc nupat publicētā paziņojuma, ka W bozona masa izmērīta ar līdz šim vislielāko precizitāti un... būtiski nesakrīt ar masu, ko prognozē Elementārdaļiņu standarta modelis (turpmāk – Standarta modelis), kura prognozes pēdējā pusgadsimta laikā lieliski sakritušas ar novērojumiem. To dēvē par vienu no pašlaik visveiksmīgākajām un robustākajām fizikas teorijām. Kur skaļi apgalvojumi par "fizikas salaušanu" un izmaiņām "visā, ko iepriekš esam zinājuši par daļiņu fiziku", tur vērts ievērot piesardzību, lai neskrietu ratiem pa priekšu, tāpēc "Campus" par jauno pētījumu uz sarunu aicināja Andri Potrebko, kurš studē doktorantūrā Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrā un šobrīd arī strādā prestižajā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN).
Kas ir Standarta modelis
Izstrādāts 1970. gados, Standarta modelis ir iekšēji saskanīga teorija, kas veiksmīgi apraksta trīs no četrām zināmajām fundamentālajām mijiedarbībām – elektromagnētisko mijiedarbību, stipro mijiedarbību un vājo mijiedarbību. Standarta modelis lieliski prognozējis arī to, kas eksperimentāli pierādīts vien krietni vēlāk. Piemēram, bieži populārzinātniskajos resursos par "dievišķo daļiņu" dēvēto Higsa bozonu atklāja vien salīdzinoši nesen – 2012. gadā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
