Pulsa oksimetrs, CO2 mērītājs, OLED televizors, lāzermetināšanas iekārta un Marsa izpētes robots – pirmajā mirklī varētu šķist, ka šīm ierīcēm nav daudz kopēja. Taču, lai arī cik pārsteidzoši nebūtu, tajās visās ir izmantotas tehnoloģijas, ko "darbina" gaisma un tās daļiņas – fotoni.
Patiešām, kovidlaikam būtiskie aparātiņi – okismetri – ir fotoelektriskas ierīces, kas zinātniski vienkāršā un asprātīgā veidā palīdz risināt konkrētas problēmas. Tā pulsa oksimetra sensors skābekļa piesātinājumu asinīs nosaka pēc to krāsas, precīzāk pēc krāsas spektra izmaiņas. Šim nolūkam tiek izmantoti divi specifiska garuma gaismas viļņi sarkanajās frekvencēs. Pēc līdzīga principa – ar infrasarkanajiem stariem fiksējot konkrētu ogļskābās gāzes spektru – darbojas arī nelielie CO2 mērītāji.
"Mūsdienu modernā dzīve nebūtu iespējama bez fotonikas. Proti, zinātnes, kas pēta gaismas ģenerēšanu, pārvietošanos, uztveršanu un apstrādi. Šodien tā ir dinamiska un ļoti daudzsološa pētniecības joma, kuras risinājumi ir sastopami praktiski jebkur, tostarp medicīnā, precīzajā ķirurģijā, telekomunikācijās, rūpniecībā, kosmosa izpētē, datortehnoloģijās," stāsta Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors un vadošais pētnieks, Dr.phys. Andris Anspoks (attēlā zemāk).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
