Pēc trīs gadus ilgušas pauzes, kuras laikā veikta plānveida apkope, kā arī uzstādīti vairāki jauni detektori, aktīvu darba posmu atsāks pasaulē iespaidīgākais daļiņu paātrinātājs – Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) pārraudzībā esošais Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs (LHC). Pandēmija darbus sabremzēja par veselu gadu, taču nu LHC uzlabojumi ir finiša taisnē, un pirmie daļiņu kūļi tiks palaisti jūnijā. Tuvāko gadu laikā iegūtie dati varētu mums sniegt atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, tostarp par tumšo matēriju un Visuma eksistenci vispār.
Ja ne Covid-19 pandēmija, tad LHC jau šobrīd atkal būtu savā aktīvajā darba fāzē, taču arī šim notikumam ir sava zelta maliņa. Proti, par vienu gadu ilgākā dīkstāve sniegusi iespēju mierīgā garā ieviest visus nepieciešamos uzlabojumus – gan korekcijas, gan arī preventībus mērus –, lai LHC bez problēmām varētu savu trešo darba cēlienu produktīvi aizvadīt līdz pat 2025. gadam.
Pašlaik noris pēdējās pārbaudes un testi, un pirmie kūļi tiks palaisti jūnijā. Ja viss noritēs gludi, tad pilnu jaudu LHC sasniegs jūlija beigās. Uzlabojumi ļaus LHC protonu staru enerģiju palielināt līdz iepriekš nebijušiem 6,8 teraelektronvoltiem (pirms tam maksimums bija 6,5 teraelektronvolti), liecina CERN vietnē publiskotā informācija. Tas, iespējams, pavērs jaunus apvāršņus un ļaus LHC detektoros fiksēt jauna tipa elementārdaļiņas, kuras pie mazākām enerģijām nevarēja detektēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
