Kaut "Apollo" misiju laikā 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā uz Zemi nogādātie Mēness paraugi ir lielākais šādā veidā iegūtais ārpuszemes materiāla paraugu kopums, tas tāpat ir rets un rūpīgi glabāts dārgums, ar kuru NASA nešķiežas pa labi un pa kreisi. Arī šoreiz, atbalstot pētījumu virzienu, kas pavisam noteikti ir interesants un aktuāls arī pašai aģentūrai, NASA zinātniekiem piešķīra vien pavisam nedaudz Mēness regolīta, kurā tad mēģināt kaut ko izaudzēt. Precīzāk – pētnieki tika vien pie 12 gramiem materiāla no Zemes pavadoņa virsmas, un arī tas pēc vairākkārtējiem lūgumiem 11 gadu laikā.
Par regolītu dēvē irdeno materiālu, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pundurplanētu, pavadoņu un arī asteroīdu virsmu. Kaut pēc iežu sastāva regolīts var būt visnotaļ līdzīgs uz Zemes atrodamajam materiālam, tas tomēr ir daudzējādā ziņā būtiski atšķirīgs no augsnes uz Zemes.
Pirmkārt, tajā, protams, nav organisku vielu – nedz baktēriju, nedz pūstošu augu atlieku, kur nu vēl tārpi vai kukaiņi. Tajā nav arī brīvi pieejama ūdens, kaut ar dažādām metodēm no regolīta ūdeni iespējams ekstrahēt. Taču augiem tas gluži neder.