Japānas zinātniekiem acīmredzami ļoti patīk pētīt kaķu paradumus un censties labāk izzināt šo reizēm tik neizprotamo mājdzīvnieku domu gaitu. "Campus" jau vēstīja gan par Japānas zinātnieku atklāsmi, ka kaķi mūs spēj "izsekot" pat cauri sienām, gan par kaķu it kā neitrālo attieksmi pret sava saimnieka nelabvēļiem. Kārtējo reizi pētnieki no Japānas pacentušies un veikuši eksperimentu, kura rezultātus interpretē šādi – kaķi, izrādās, zina ne tikai savu vārdu, bet arī citu mājsaimniecībā dzīvojošo kaķu vārdus, kā arī spēj iegaumēt cilvēku vārdus. Lūk, kā pētnieki centās to noskaidrot.
Vispirms jāsaka, ka šis pētījums ir visai maza mēroga – ar vairākiem desmitiem kaķu –, tāpēc ar dzelžainiem secinājumiem te aizrauties būtu pārsteidzīgi. Taču interesants tas ir tāpat, un tālāku pētījumu vērts arīdzan – nekait pēc iespējas labāk izzināt būtnes, ar kurām liela daļa no mums dzīvo zem viena jumta.
Eksperimentā bija divas kaķu grupas – vieni bija dzīvnieki, kas mitinās mājsaimniecībās ar vairākiem kaķiem, bet otrā grupā bija kaķi no tā saucamajām kaķu kafejnīcām. Proti, dzīvnieki, kas ikdienā mitinās kopā ar prāvu skaitu citu kaķu, turklāt nemitīgi saskaras ar lielu skaitu cilvēku – kafejnīcas klientu –, no kuriem daudzus kaķi redz pirmo un pēdējo reizi.
Kā tad pētnieki izsecināja – kaķis sasaista vai tomēr nesasaista konkrēto vārdu ar konkrēto purniņu? Pētnieki kaķiem datora ekrānā rādīja cita mājsaimniecībā (vai kaķu kafejnīcā) dzīvojošā kaķa portretu. Vienlaikus tika atskaņots saimnieka balss ieraksts vai nu ar atbilstošo kaķa vārdu, proti, ekrānā parādītais kaķis tiešām bija, piemēram, Muris, vai nu ar nepareizu vārdu.
Tika vērota un dokumentēta kaķu reakcija. Mājsaimniecībās dzīvojošie kaķi – tie, kas ikdienā saskaras ar vieniem un tiem pašiem kaķiem un cilvēkiem – ekrānā skatījās ilgāk gadījumos, kad vārds ar bildi nesakrita. Protams, "ielīst" kaķa prātā gluži nevar, bet pētnieku interpretācija ir šāda – dzīvnieki tajā brīdī varētu būt ieintriģēti vai pat apmulsuši, kāpēc pazīstamais purniņš nesakrīt ar īsto vārdu, tādējādi vedinot domāt – kaķi, iespējams, tiešām atceras un atpazīst arī savu mājokļa biedru vārdus.
Interesanti, ka kaķi, kas ikdienā dzīvo kaķu kafejnīcās kopā ar lielāku skaitu citu kaķu, šādi nereaģēja. "Tikai mājsaimniecībās dzīvojošie kaķi sagaidīja, ka līdz ar konkrēto vārdu būs arī konkrēta kaķa bilde," raksta pētījuma autori. Viņi uzskata, ka mājsaimniecības vidē kaķi savu līdzgaitnieku vārdus iegaumē, ikdienā vērojot saimnieka komunikāciju ar citiem kaķiem. Tiem kaķiem, kas dzīvo kaķu kafejnīcās kopā ar veselu lērumu citu ķepaiņu un redz desmitiem vai simtiem apmeklētāju ik dienu, šādu mijiedarbību parasti nav iespējas vērot un attiecīgi iemācīties citu kaķu vārdus.
Līdzīgs eksperiments veikts, tikai kaķa foto vietā demonstrējot cilvēka foto. Arī šajā gadījumā tad, kad izrunātais vārds nesakrita ar bildi, kaķi fotogrāfiju pētīja ilgāk – proti, cenšoties saprast, kāpēc tāda nesakritība.
Iespējams, pats būtiskākais šajā visā ir – kaut kaķi brīžam varētu šķist visai vienaldzīgi un neieinteresēti tajā, kas mums sakāms, pētnieki uzskata, ka tā gluži nav. "Mums šķiet, ka kaķi neklausās cilvēku sarunās, taču viss liecina, ka klausās gan," vietne "Science Alert" citē pētnieku Saho Akagi no Azabu Universitātes Japānā.
Noderētu plašāki pētījumi ar lielāku skaitu kaķu, taču, kā smejas paši pētnieki – šie mēdz būt visai brīvdomīgi pētījumu subjekti. Piemēram, viens kaķis piedalījās tikai pirmajā eksperimenta daļā, pirms izlēma doties savās gaitās un uzkāpa tur, kur nebija aizsniedzams.
Pats pētījums lasāms izdevumā "Scientific Reports".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
