Par to, kādu postu veselībai var nest ērču pārnēsātās slimības, "Delfi" jau nesen skaidroja rakstā "Veselas paaudzes ar sabojātu redzi. Ko var nodarīt ērču encefalīts". Šoreiz vairāk par pašu ērču barošanās paradumiem – kā tās atrod savu maltīti un kā izvēlas, kur piesūkties
Dabā tās pašas neko daudz nepārvietojas un aktīvi upuriem pakaļ netriecas. Kustība faktiski notiek tikai uz augšu un uz leju pa kādu zāles stiebriņu vai neliela krūma zaru. Kādus centimetrus šur vai tur jau aizrāpo, bet pamatā ērces "ir sēdētājas un gaidītājas", norāda entomologs Voldemārs Spuņģis.
Kā ērces zina, ka tuvumā ir potenciāla maltīte? Tās reaģē uz vairākām lietām – gan kustību, gan siltumu un vibrācijām, gan arī ogļskābo gāzi, ko izdala mūsu organisms. Dažu sugu ērces pat spēj reaģēt uz ēnu. Cik tālu ērce sajūt upuri, piemēram, pēc CO2 gaisā?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
