Laboratorijas peles
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ik gadu eksperimentos tiek izmantoti vairāk nekā 120 miljoni laboratorijas peļu un žurku. Liela daļa šo dzīvnieku iesaistīti pētījumos par tādām postošām slimībām kā vēzis, artrīts, hroniskas sāpes. Gandrīz visi šie dzīvnieki savu mūžu aizvada nelielos, tukšos sprostos – gluži kā mūžīgā "lokdaunā".

Mūsu analīze rāda, ka šādās ierobežojošās, mākslīgās mītnēs peles un žurkas dzīvo hroniska stresa apstākļos, kas tostarp izmaina dzīvnieku bioloģiju. Attiecīgi raisās jautājumi par dzīvnieku labturību un arī to, cik labi šie dzīvnieku modeļi reprezentē tipisku pacientu-cilvēku.
Mēs identificējām šo laboratorijas dzīvnieku mītņu ietekmi, izvelkot datus no vairāk nekā 200 pētījumiem par to, kā būrīšu vai sprostu dizains var ietekmēt ar stresu saistītus veselības iznākumus arī cilvēku vidū, tostarp dažādu sirds un asinsvadu slimību, insulta un vēža riskus.

Izmitināšanas apstākļu faktors

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!