Pirmdien pēcpusdienā cilvēki daudzviet Latvijā – gan dažādās vietās Rīgā, gan Jelgavā, gan Tukumā – ziņoja par diviem spēcīgiem blīkšķiem, kas atgādināja sprādzienus. Portāls "Delfi" Aizsardzības ministrijā jau noskaidroja, ka skaņu izraisījuši sabiedroto spēku lidaparātu lidojumi virsskaņas ātrumā, kas notikuši atļautajā augstumā. Taču kā izskaidrot, ka blīkšķējis daudzviet Latvijā?
Aizvien izplatīts ir nepareizs priekšstats, ka šādiem blīkšķiem jānotiek tikai brīdī, kad lidaparāts šķērso skaņas barjeru – it kā "izsitoties" cauri neredzamai sienai. Patiesībā tas ir pastāvīgs efekts, kamēr vien lidaparāts lido ar virsskaņas ātrumu. Tāpēc blīkšķus dzirdēja gan cilvēki Rīgā, gan Jelgavā un citviet, kur vien lidaparāti laidās pāri ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu. Tas nenozīmēja, ka iznīcinātāji atkal un atkal šķērsoja skaņas barjeru.
Lai īsi izklāstītu, kā tad šie skaļie blīkšķi rodas, lieti noderēs analoģija ar viļņu izplatību ūdenī, kas šajā pēc būtības ir līdzīga. Ja iemetam ūdenī oli, viļņi izplatās koncentriski un vienmērīgā ātrumā uz visām pusēm. Līdzīgi kā skaņas viļņi gaisā no stacionāra skaņas avota izplatās vienmērīgi uz visām pusēm. Savukārt, ja pa ūdeni braucam ar laivu ātrāk par viļņu izplatīšanās ātrumu, laivas priekšpusē (kustības virzienā) viļņu vairs nebūs – tie veidos ķīļa formu aiz laivas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
